patogēno mikroorganismu (baktēriju, riketsiju, sēņu, vīrusu) un makroorganisma (cilv. vai dzīvn.) mijiedarbības (infekcijas) izpausmes veids.

Ar terminu «infekcija» apzīmē arī inficēšanos un INFEKCIJAS SLIMĪBAS ierosu. Mikroorganismu un makroorganisma savstarpējās attieksmes var izpausties ne vien slimības veidā, bet arī baktēriju nēsāšanā vai vīrusu nēsāšanā.

Slimības, kuras izraisa parazītiskie vienšūņi, ērces, helminti u.c. parazīti, sauc par invāzijas slimībām.

INFEKCIJAS SLIMĪBAS, kas sastopamas tikai cilvēkiem, sauc par antroponozēm, bet dzīvn-u slimības, ar kurām var inficēties cilv.— par antropozoonozēm.
Atkarībā no mikrobu daudzuma, to spējas ierosināt slimību (patogenitātes un virulences). kā arī no cilv. organisma uzņēmības un pretestības INFEKCIJAS SLIMĪBAS var norisēt dažādās formās: slēptā jeb bezsimptomu formā {latentā infekcija), klīniski maz izteiktā un izteiktā formā.

Pēc slimības smaguma pakāpes INFEKCIJAS SLIMĪBAS var būt smagas, vidēji smagas un vieglas. INFEKCIJAS SLIMĪBAS var ierosināt viens mikroorganismu veids (vienkāršā inf. vai vairāki (jauktā inf. Inf. process sākas no brīža, kad ieros. iekļuvis cilv. organismā. Mikroorganismu dzīvības norises un vairošanās stimulē organisma aizsargmehānismus: izstrādājas antivielas, veidojas alerģija, attīstās imunitāte.

Vairākums INFEKCIJAS SLIMĪBAS ir lipīgas, tām ir cikliska gaita, un pēc pārslimošanas cilv. kļūst neuzņēmīgs (imūns). INFEKCIJAS SLIMĪBAS klīn. gaita ir atkarīga no tā, kā ieros. cirkulē cilv. organismā, un no imunitātes rašanās likumsakarībām.

Ja no ieros. iekļūšanas līdz imunitātes izveidošanās brīdim paiet stingri noteikti slimības periodi un slimība beidzas ar atbrīvošanos no ieros., INFEKCIJAS SLIMĪBAS ir akūta (izsitumu tīfs, tularēmija, mēris, holera). Tā ilgst līdz 1 1/2 mēn.

Dažreiz imunitāte rodas tikai tad, ja mikroorganisms atkārtoti saskaras ar imunitāti veidojošām šūnām — inf. slimībai ir atsevišķi uzliesmojumi (recidīvi). Tās ir subakūtās INFEKCIJAS SLIMĪBAS (dizentērija, bruceloze).

Ir arī tādas slimības, kuru pārslimošana nerada imunitāti, — hroniskās INFEKCIJAS SLIMĪBAS (tbc, sifiliss, aktinomikoze, lepra). Atkārtota inficēšanās ar tām nav iespējama tik ilgi, kamēr ieros. atrodas cilv. organismā. Dažreiz slims cilv. var inficēties ar to pašu vai citu ieros. (superinfekcija); tas var arī atkārtoti inficēties pēc jau pārciestas INFEKCIJAS SLIMĪBAS {reinfekcija).

Slimības ieros. var atrasties cilv. organismā neaktīvā stāvoklī. Nelabvēlīgos apstākļos (organisma pārgurums, atdzišana, nepietiekams uzturs) var atklāties to patogēnās īpašības un cilv. saslimst (autoinfekcija).

INFEKCIJAS SLIMĪBAS klīn. gaitā izšķir vairākus periodus: inkubācijas periods — no inf.-ēšanās līdz pirmajām slimības pazīmēm; slimības priekšvēstnešu jeb prodromālais periods vairākumam INFEKCIJAS SLIMĪBAS ir vienāds (galvassāpes, paaugstināta t°, nogurums); slimības galv. parādību periods — ieros-am intensīvi vairojoties, notiek organisma intoksikācija un parādās attiecīgajai INFEKCIJAS SLIMĪBAS raksturīgie simptomi; slimības parādību norimšanas periods, kas pakāpeniski pāriet atveseļošanās jeb rekonvalescences periodā. Pēc inf. primārās lokalizācijas un inficēšanās mehānisma INFEKCIJAS SLIMĪBAS iedala 4 grupās.

Elpošanas ceļu INFEKCIJAS SLIMĪBAS — ieros. lokalizējas elpošanas orgānos (bakas, gripa). Inficēšanās notiek pa gaisu ar pilieniem vai putekļiem (pilieninfekcija, putekļinfekcija).Vairākums no tām rada imunitāti, tāpēc svarīgākais profilaktiskais pasākums ir aizsargpotēšana (vakcinācija).

Zarnu INFEKCIJAS SLIMĪBAS — ieros. lokalizējas zarnu gļotādā un izdalās ar izkārnījumiem (dizentērija, vēdertīfs, holera, salmonelozes, bruceloze). Inficēšanās notiek ar inficētu ūdeni, pārtikas produktiem, rokām; liela nozīme ir mušām kā ieros. pārnēsātājām. Profilaksē svarīga ir slimnieka izolācija, dezinfekcija, vispārīgi san. un hig. pasākumi, personiskā higiēna.

Asins INFEKCIJAS SLIMĪBAS — ieros. lokalizējas asinīs. Retāk inf. avots ir cilv. (malārija, izsitumu tīfs, atguļas tīfs), bet visbiežāk cilv. inficējas no dzīvn. (mēris, tularēmija, riketsiozes, leišmanioze). Asins INFEKCIJAS SLIMĪBAS pārnēsā asinssūcēji parazīti (↑ slimību ierosinātāju pārnēsāji), tāpēc šīs INFEKCIJAS SLIMĪBAS sauc arī par transmisīvām infekcijas slimībām. Vairākums no tām sastopamas stingri noteiktos ģeogrāfiskajos rajonos, kur dzīvo inficētie dzīvn. (↑ infekcijas perēkļi dabā). Profilaksē svarīga nozīme ir deratizācijai, dezinsekcijai, cilvēku imunizācijai.

Ādas un gļotādas INFEKCIJAS SLIMĪBAS — ieros. tiek pārnesti tiešā kontaktā ar saslimušo vai netiešā — ar sadzīves priekšmetiem (traukiem, dvieļiem, rotaļlietām). Pie šās grupas pieder INFEKCIJAS SLIMĪBAS, kas rodas pēc dzīvn. kodiena (trakumsērga), ādas un venēriskās slimības, brūces inf. (stingumkrampji, anaerobu inf. Svarīgākie profilakses līdz. ir sadzīves un san. hig. apstākļu uzlabošana, san. kultūras paaugstināšana. Dažu slimību, piem., trakumsērgas un stingumkrampju profilaksē galv. nozīme ir potēšanai.

INFEKCIJAS SLIMĪBAS atklāšanā izmanto klīniskās laboratoriskās (mikrobioloģiskās, seroloģiskās, bioķīmiskās), kā arī epidemioloģiskās izmeklēšanas metodes.

INFEKCIJAS SLIMĪBAS ārstēšanā lieto ķīmijterapijas preparātus, antibiotikas u.c. Tie spēj apturēt ieros. vairošanos un pārtraukt INFEKCIJAS SLIMĪBAS attīstību. Daudzas agrāk neizdziedināmas INFEKCIJAS SLIMĪBAS (tbc, mēris) tagad ārstējamas. INFEKCIJAS SLIMĪBAS terapija lieto dažādus līdz., kas palielina organisma pretošanās spējas (asins pārliešana, gamma globulīns, vit. u.c.).

Medicīnas plašās iespējas visu iedz. pasargāšanā no INFEKCIJAS SLIMĪBAS pilnībā var izmantot tikai sociālistiska valsts, kur radīti labvēlīgi sociālie un materiālie apstākļi INFEKCIJAS SLIMĪBAS apkarošanai. Padomju Savienībā sakarā ar cilv. dzīves apstākļu uzlabošanu un dažādiem pasākumiem veselības aizsardzības sistēmā (plašs veselības aizsardzības iestāžu tīkls, san. epid. dienests, aizsargpotēšana, san, izglītība u.tml.) gūti lieli panākumi INFEKCIJAS SLIMĪBAS profilaksē. Pilnīgi likvidēts mēris, bakas, poliomielīts, atgulās tīfs, malārija u.c. Radītas visas iespējas pilnīgai difterijas, garā klepus, masalu u.c. inf. slimību likvidēšanai.