akūtu zarnu inf. slimību grupa; uztura toksikoinfekcijas. Ierosina salmonellu dz. baktēriju grupa (pirmo šās dz. pārstāvi atklāja amerikāņu zinātnieks D. Salmons 1885. g.).
Pazīstami vairāk nekā 1500 salmonellu veidi un varianti. Salmonellas neveido ne sporas, ne kapsulas, ir samērā izturīgas ārējā vidē, kā arī pret dažādiem fizikāliem un ķīm. faktoriem: karsētas (70—75°), iet bojā pēc 5—25 min., sālītos un žāvētos produktos saglabājas vairākus mēn., olās — apm. 3 ned., ūdenī — līdz 72 dienām; saldētā gaļā var pat vairoties. Vārīšana salmonellas iznīcina dažās sekundēs.
Inf. avots — slimi mājdzīvnieki (arī mājputni) un to produkti, grauzēji (žurkas, peles). retāk slimi cilv. vai hroniski salmonellu nēsātāji. (Apm. 2—3% SALMONELOZES pārcietušu cilv., visbiežāk bērni, ilgstoši izdala salmonellas — 1 1/2—3 g.) Saslimstība ar SALMONELOZES biežāka, ja uzturā lieto jēlu vai termiski nepietiekami apstrādātu gaļu (gk. maltu), ja sab. ēdināšanas un pārtikas sagādes iestādes netiek pakļautas stingrai san. kontrolei. Sadzīves kontakta ceļā rodas atsevišķi (sporādiski) slimības gadījumi.
Epidēmisks uzliesmojums sākas tad, ja inf. izplatās ar pārtiku; saslimšana pilnīgi izbeidzas pēc attiecīgā produkta izņemšanas no apgrozības vai tā izlietošanas. Inkubācijas periods īss — vīdēji 12—24 st., dažkārt 2—3 dienas. Simptomi: slikta dūša, vemšana, sāpes vēderā, caureja (2-15 reizes diennaktī) ar zaļganīgiem šķidras konsistences izkārnījumiem, reizēm ar nelielu gļotu (retāk asiņu) piejaukumu, paaugstināta t° (38—40°), smagākos gadījumos — sāpes muskuļos, krampji, pazemināts asinsspiediens, sirdsdarbības traucējumi.
Dažkārt rodas komplikācijas — holecistīts, hepatīts, hron. gastrīts. Var būt atipiskas SALMONELOZES formas. Holerai līdzīgās SALMONELOZES formas slimniekiem raksturīga nepārtraukta vemšana, ļoti stipra caureja, traucēta urinēšana (anūrija), sejas vaibsti asi, kājas un rokas zilganas, aukstas. SALMONELOZES ģeneralizētās formas gadījumā āda un acu cīpslenes dzeltenīgas, palielinās aknas un liesa; var būt izsitumi uz ādas. Dažreiz rodas locītavu, kaula smadzeņu, sirds vārstuļu, galvas smadzeņu apvalku u.c. orgānu iekaisums.
Ārstē slimnīcā. Sevišķa nozīme ir mikrobu un toksīnu ātrai izvadīšanai no organisma. Slimības agrīnajā periodā, ja to atļauj vispārējais slimnieka stāvoklis, izdara kuņģa skalošanu ar 2% dzeramās sodas šķīdumu. Lieto dažādus līdz., kas novērš intoksikāciju, minerālvielu un ūdens lielo zudumu organismā, kā arī asinsrites sistēmas un nieru darbības traucējumus.
Profilakse. Stingra lopkautuvju, gaļas kombinātu, sab. ēdināšanas, tirdzn. uzņēmumu sanitārā un veterinārā kontrole. Individuālajā profilaksē jāievēro pārtikas produktu rūpīga termiska apstrāde, jānovērš termiski apstrādāto produktu atkārtota inficēšanās (svaigiem un termiski apstrādātiem produktiem — gaļai, zivīm — jālieto atsevišķi dēlīši).
Pazīstami vairāk nekā 1500 salmonellu veidi un varianti. Salmonellas neveido ne sporas, ne kapsulas, ir samērā izturīgas ārējā vidē, kā arī pret dažādiem fizikāliem un ķīm. faktoriem: karsētas (70—75°), iet bojā pēc 5—25 min., sālītos un žāvētos produktos saglabājas vairākus mēn., olās — apm. 3 ned., ūdenī — līdz 72 dienām; saldētā gaļā var pat vairoties. Vārīšana salmonellas iznīcina dažās sekundēs.
Inf. avots — slimi mājdzīvnieki (arī mājputni) un to produkti, grauzēji (žurkas, peles). retāk slimi cilv. vai hroniski salmonellu nēsātāji. (Apm. 2—3% SALMONELOZES pārcietušu cilv., visbiežāk bērni, ilgstoši izdala salmonellas — 1 1/2—3 g.) Saslimstība ar SALMONELOZES biežāka, ja uzturā lieto jēlu vai termiski nepietiekami apstrādātu gaļu (gk. maltu), ja sab. ēdināšanas un pārtikas sagādes iestādes netiek pakļautas stingrai san. kontrolei. Sadzīves kontakta ceļā rodas atsevišķi (sporādiski) slimības gadījumi.
Epidēmisks uzliesmojums sākas tad, ja inf. izplatās ar pārtiku; saslimšana pilnīgi izbeidzas pēc attiecīgā produkta izņemšanas no apgrozības vai tā izlietošanas. Inkubācijas periods īss — vīdēji 12—24 st., dažkārt 2—3 dienas. Simptomi: slikta dūša, vemšana, sāpes vēderā, caureja (2-15 reizes diennaktī) ar zaļganīgiem šķidras konsistences izkārnījumiem, reizēm ar nelielu gļotu (retāk asiņu) piejaukumu, paaugstināta t° (38—40°), smagākos gadījumos — sāpes muskuļos, krampji, pazemināts asinsspiediens, sirdsdarbības traucējumi.
Dažkārt rodas komplikācijas — holecistīts, hepatīts, hron. gastrīts. Var būt atipiskas SALMONELOZES formas. Holerai līdzīgās SALMONELOZES formas slimniekiem raksturīga nepārtraukta vemšana, ļoti stipra caureja, traucēta urinēšana (anūrija), sejas vaibsti asi, kājas un rokas zilganas, aukstas. SALMONELOZES ģeneralizētās formas gadījumā āda un acu cīpslenes dzeltenīgas, palielinās aknas un liesa; var būt izsitumi uz ādas. Dažreiz rodas locītavu, kaula smadzeņu, sirds vārstuļu, galvas smadzeņu apvalku u.c. orgānu iekaisums.
Ārstē slimnīcā. Sevišķa nozīme ir mikrobu un toksīnu ātrai izvadīšanai no organisma. Slimības agrīnajā periodā, ja to atļauj vispārējais slimnieka stāvoklis, izdara kuņģa skalošanu ar 2% dzeramās sodas šķīdumu. Lieto dažādus līdz., kas novērš intoksikāciju, minerālvielu un ūdens lielo zudumu organismā, kā arī asinsrites sistēmas un nieru darbības traucējumus.
Profilakse. Stingra lopkautuvju, gaļas kombinātu, sab. ēdināšanas, tirdzn. uzņēmumu sanitārā un veterinārā kontrole. Individuālajā profilaksē jāievēro pārtikas produktu rūpīga termiska apstrāde, jānovērš termiski apstrādāto produktu atkārtota inficēšanās (svaigiem un termiski apstrādātiem produktiem — gaļai, zivīm — jālieto atsevišķi dēlīši).
Komentāri: 0 no 0