Par racionālu jeb fiziol.-isku UZTURS sauc uzturlīdzekļu kopumu, kas nepieciešams normālām dzīvības norisēm cilv. organismā.

UZTURS vajadzīgs normālai cilv. augšanai un attīstībai, tas var būtiski ietekmēt organisma spējas pretoties slimībām, sekmēt organisma piemērošanos dažādām ārējās vides un cilv. iekšējās vides pārmaiņām, var ietekmēt cilv. radošo aktivitāti un mūža ilgumu. Racionālam UZTURS ir liela nozīme cilv. veselības saglabāšanā un slimību profilaksē. Uzņemtā UZTURS pārstrādāšana un asimilācija ir viena no galvenajām cilv. fiziol. funkcijām (↑ vielmaiņa).

UZTURS cilv. organismā tiek pakļauts dažādām biol. pārvērtībām un pārveidots tā, lai organisms no tā iegūtu dzīvības procesiem nepieciešamās vielas un enerģiju. Gremošanas traktā fermentu ietekmē UZTURS sašķeļas līdz vienkāršākiem savienojumiem, zarnās uzsūcas, iekļūst asinīs un tiek izmantots audu un orgānu šūnu sastāvdaļu uzbūvei un atjaunošanai, organisma masas palielināšanai. UZTURS jābūt visām tām vielām, kas veido cilv. organisma sastāvdaļas. Tās ir olbaltumvielas, daļēji arī tauki un minerālvielas.

Ar uzturu jāuzņem pietiekami daudz ūdens, kas nepieciešams ikvienai organisma šūnai, tās vielmaiņai un kas palīdz organismam atbrīvoties no kaitīgiem vielmaiņas produktiem. Organisma uzbūvei tiek izmantots 63—70% ūdens, 22% olbv., 10% tauku, 3—5% minerālvielu. UZTURS nodrošina cilv. organismu ar dzīvības norisēm nepieciešamo enerģiju. Visu organisma siltuma enerģijas patēriņu izsaka enerģijas vienībās — džoulos. 1 J ir vienu ņūtonu (N) liela spēka veiktais darbs, pārvietojot kādu ķermeni 1 m attālumā pieliktā spēka virzienā; 1 J = 0,239 cal.

Galvenais enerģijas avots organismam ir UZTURS organiskās vielas — ogļhidrāti, tauki, mazāk olbv. Biol. oksidācijas procesā, katrai uzturvielai sašķeļoties, atbrīvojas noteikts enerģijas daudzums. 1 g olbv. dod 17,2 kJ (4,1 kcal), 1 g ogļhidrātu — 17,2 kJ (4,1 kcal), 1 g tauku — 39,0 kJ (9,3 kcal).
Enerģētiskām vajadzībām organisms izlieto 14% no uzņemtajām olbv., 30% — no taukiem, 56% — no ogļhidrātiem. Vajadzības gadījumā enerģijas ieguvei ogļhidrāti un tauki var viens otru aizstāt, bet olbv. dzīvības procesos nevar aizstāt neviena cita uzturviela. Atbrīvotā enerģija organismā uzkrājas ar fosforu bagātos savienojumos, gk. adenozlntrifosforskābes veidā. Enerģiju organisms izmanto darbam un fiziol. procesiem.
Arī atpūtas laikā un miera stāvoklī (miegā) organismā turpinās sirdsdarbība, elpošana, kā arī siltuma izdalīšanās (pastāvīgas ķermeņa t° uzturēšanai). Organisma enerģijas patēriņš atkarīgs no cilv. fiziol. stāvokļa, dzimuma, vecuma, auguma, masas, kā arī no fiz. un garīgās slodzes, klimatiskajiem, ģeogrāfiskajiem faktoriem. (Datus par cilv. enerģijas patēriņu uz 1 kg ķermeņa masas 1 stundā ↑ 1. tabulā.)

Cilvēkam nepieciešamo enerģijas daudzumu nodrošina noteikts UZTURS daudzums. PSRS Medicīnas ZA Uztura institūtā izstrādātas zinātniski pamatotas UZTURS fiziol.-iskās normas atbilstoši cilv. organisma enerģijas patēriņam un diennaktī nepieciešamajam uzturvielu, vit. utt. daudzumam; bērniem tās nodrošina vēl arī normālu organisma augšanu un attīstību. Šīs normas diferencētas astoņām bērnu un pusaudžu (līdz 18 g. vecumam) grupām (↑ bērna uzturs). Četrām pieaugušo darbspējīgo cilv. grupām un divām vecu cilv. grupām (60—70 g. veciem un vecākiem par 70 g.).
Citādas UZTURS fiziol. normas ir grūtniecēm (↑ grūtnieces higiēna), sievietēm bērna zīdīšanas laikā, kā arī sportistiem treniņu un sacīkšu laikā. Visus darbspējīgos cilv. iedala 4 grupās, ņemot vērā viņu darba intensitāti, enerģijas patēriņu, nervu sistēmas sasprindzinājumu u.c. faktorus.
I grupā iedala visus cilv., kuru darbs nav saistīts ar fiz. slodzi vai prasa niecīgu fiz. piepūli (garīgā darba darītāji ar lielu nervu sistēmas sasprindzinājumu, kalpotāji, sēdoša darba strādnieki).
II grupā ietilpst mehanizētā darba strādnieki un apkalpošanas sfērā strādājošie, kuru darbs saistīts ar nelielu fiz. piepūli (automatizēta darba strādnieki, radio un elektronisko rūpnīcu un sakaru darbinieki, šuvējas, konstruktori, pārdevēji, medicīnas māsas, sanitāri).
III grupā iedala mehanizētā darba darītājus un apkalpošanas sfērā strādājošos, kuru darbs saistīts ar vidēji lielu fiz. slodzi (štancētāji, tekstilnieki, kurpnieki, vilcienu, tramvaju un trolejbusu vadītāji, pastnieki, veļas mazgātājas, pārtikas rūpniecības un lielākā daļa sab. ēdināšanas uzņēmumu darbinieku, agronomi, traktoristi, lauku brigāžu brigadieri).
IV grupā iedala nemehanizēta vai daļēji mehanizēta darba darītājus, kuru darbs saistīts ar lielu fiz. slodzi (kalnrūpniecības strādnieki, celtnieki, kravas mašīnu šoferi, lielākā daļa lauksaimniecībā strādājošo un mehanizatoru, metalurgi, kalēji, mežstrādnieki, melioratori).

Pieaugušiem darbspējīgiem cilv. nepieciešams noteikts enerģijas daudzums atkarībā no darba slodzes (grupas), vecuma, dzīvesvietas apkalpotības (komunāliem pakalpojumiem, sabiedriskā transporta, centralizētas ūdensapgādes un apkures utt.), kā arī no papildu enerģijas patēriņa aktīvai atpūtai (fiz. kultūra, sports).
Cilvēkiem, kas strādā ļoti smagu nemehanizētu fiz. darbu (krāvēji, meža cirtēji, pļāvēji u.c), nepieciešamais enerģijas daudzums pieaug pat līdz 18 800 kJ (4500 kcal) diennaktī. 60—70 g. veciem cilv., samazinoties vielmaiņas procesu intensitātei un darba slodzei, nepieciešamais enerģijas daudzums un līdz ar to arī vajadzība pēc uzturvielām kļūst mazāka. Vīriešiem, kas vecāki par 70 gadiem, nepieciešamais enerģijas daudzums ir 9200 kJ (2200 kcal), sievietēm — 8400 kJ (2000 kcal).

Pieaugušiem cilv., kuru dzīvesvietā ir laba apkalpotība, nepieciešamo uzturvielu daudzumu. Papildu vajadzība pēc uzturvielām ir cilvēkiem, kas aktīvi atpūšas vai kuru dzīvesvietā ir slikta apkalpotība. Racionālā UZTURS svarīga nozīme ir vit.-īniem, kas kopā ar minerālvielām un mikroelementiem organismā darbojas kā vielmaiņas regulatori. Vit.-u darbība ir cieši savstarpēji saistīta, tā ir saistīta arī ar hormonu, kā arī olbv., tauku, ogļhidrātu, minerālvielu, mikroelementu un ūdens maiņu organismā. Vislabāk tos uzņemt ar uzturlīdzekļiem, jo tā vieglāk saglabāt organismam vēlamās vit. savstarpējās attiecības. Ne vienmēr (piem., ziemā) UZTURS var būt visi vit. dabiskā veidā tāpēc tos uzņem arī ar vitamīnu preparātiem. Vit.-i vajadzīgi visām iedz. vecumgrupām.;
Bērniem vitamīnu diennakts devas ir lielākas nekā pieaugušiem cilv. (↑ tabulu rakstā bērna uzturs). Palielinātas vit. diennakts devas vajadzīgas arī sievietēm grūtniecības un bērna zīdīšanas laikā. Ikvienam cilv. jāievēro uztura režīms, kas nodrošina pareizu vielmaiņu un līdz ar to visa organisma sistēmu normālu darbību. Visām pilnvērtīga UZTURS sastāvdaļām (aizstājamām un neaizstājamām aminoskābēm, nepiesātinātajām taukskābēm, fosfolipīdiem, holesterīnam, taukiem, cukuriem, cietei, balastvielām, vitamīniem, minerālvielām, organiskajām skābēm) jābūt noteiktās savstarpēji saskaņotās attiecībās.

Olbv., tauku un ogļhidrātu savstarpējai attiecībai UZTURS jābūt 1:1:4. Visas šīs vielas vajadzīgajā daudzumā var nodrošināt UZTURS, kas sastāv no pilnvērtīgiem, dabiskiem un pēc iespējas dažādiem uzturlīdzekļiem (uzturlīdzekļu ķīm. sastāvu un enerģētisko vērtību i 8. tabulā). Būtiska nozīme ir arī uzturlīdzekļu kvalitātei, t.i., to ķīm. sastāvam, biol. vērtībai, to tīrībai (dažādu organismam nevēlamu vielu un mikroorganismu — pesticīdu, krāsvielu, baktēriju piejaukumam), kā arī tam, kā produktu vērtību ietekmē dažādi tehnoloģiski paņēmieni.

Pilnvērtīgā UZTURS noteikti jābūt pienam un piena produktiem, dārzeņiem, augļiem un ogām. Cilvēkam ar vid. fiz. slodzi dienā nepieciešamais galv. uzturlīdzekļu daudzums: apm. 200 g gaļas vai tās izstrādājumu, 0,5 1 piena vai kefīra, 400—500 g maizes un citu miltu izstrādājumu (pēdējā laikā to ieteic mazāk), 50—100 g cukura, apm. 300 g kartupeļu, 400 g dārzeņu, 40 g putraimu, 20—30 g augu eļļas, 10—15 g dzīvn. tauku (sviests), 1 ola ik pārdienas.

Ikvienas UZTURS sastāvdaļas trūkums, sevišķi ilgāku laiku, rada vielmaiņas traucējumus un labvēlīgu fonu slimību attīstībai. Arī tad, ja lieto vairāk uzturvielu, sevišķi ogļhidrātu un tauku, nekā nepieciešams organisma enerģētiskajiem un trofiskajiem procesiem, rodas vielmaiņas traucējumi, kas savukārt sekmē dažādu patol. procesu izveidošanos organismā, piem., palielinātu ķermeņa masu (aptaukošanās).
Statistika liecina, ka korpulenti cilv. biežāk slimo ar aterosklerozi, cukura diabētu, tiem biežāk ir miokarda infarkts u.c. slimības, kā arī šo cilv. mūžs ir īsāks. Normalizējot UZTURS, tā enerģētiskā vērtība nedrīkst būt mazāka par 9600— 10 500 kJ (2300—2500 kcal). Slima cilv. UZTURS atšķiras no vesela cilv. UZTURS (↑ ārstnieciskais uzturs). Ar UZTURS jautājumu pētīšanu biol. un med. aspektā nodarbojas uzturzinātne — dietoloģiļa.