SPORTS
fiziskās kultūras sastāvdaļa; pēc noteiktas sistēmas organizēti fiziskie vingrinājumi, kam ir sacensības raksturs; fiziskās audzināšanas līdzeklis un metode, kas sekmē pad. pilsoņu fiz. spēju vispusīgu attīstību un izmantošanu sabiedriskajā praksē.
SPORTS plašākā nozīmē — sabiedriska parādība, kas veic daudzveidīgas sociāli nozīmīgas funkcijas: pad. pilsoņu sagatavošanu darbam un Dzimtenes aizsardzībai, idejiski politisko, tikumisko un estētisko audzināšanu, sadarbības un draudzības nostiprināšanu starp tautām. Nodarbošanās ar SPORTS, sevišķi piedalīšanās sacensībās, kā arī nodarbības grūtos dabas apstākļos (piem., alpīnisms) veicina izturības, drosmes, biedriskuma u.c. morālo īpašību attīstību.
Dažādi SPORTS veidi atšķiras cits no cita pēc praktiskās nozīmes, kustību struktūras un rakstura, izpildes intensitātes, sacensību sistēmas utt. Daži SPORTS veidi veicina pārsvarā vienas vai vairāku fizisko īpašību attīstību, piem., garo distanču skrējiens un slidošana, riteņbraukšana — izturību, akrobātika — lokanību un veiklību, svarcelšana — spēku, cīņas SPORTS (piem., sambo), bokss — reakcijas ātrumu, spēku, izturību, drosmi utt.
Atsevišķos SPORTS veidos, piem., stenda šaušanā, nepieciešama kustību precizitāte, statiska izturība; šahs un dambrete attīsta loģisko domāšanu, automodelisms un aviomodelisms — tehnisko domāšanu un tehnisko jaunradi. Dažiem SPORTS veidiem piemīt lietišķums (soļošana, skriešana, airēšana, motosports), citiem ir vairāk aktīvās atpūtas raksturs (teniss, badmintons). Fiz. attīstību un fiz. sagatavotību visefektīvāk sekmē SPORTS veidi, kas saistīti ar daudzveidīgām kustībām un maksimālu fiz. spēju piepūli (vieglatlētika, peldēšana, slēpošana, SPORTS vingrošana, SPORTS spēles).
Visiem SPORTS veidiem kopīga īpašība ir emocionalitāte, fiz. un garīgs sasprindzinājums. Sistemātiska nodarbošanās ar SPORTS rada labvēlīgas pārmaiņas dažādos orgānos un sistēmās. sportista sirds muskulatūra ir labi attīstīta un bagātīgi apgādāta ar asinīm, tās darbaspējas uzlabojas. Katras saraušanās laikā sirds izsviež palielinātu asins daudzumu. Parasti pulss ir lēnāks un spiediens zemāks. elpošana dziļāka un retāka, plaušu vitālā kapacitāte palielinās līdz 5—7 1. Uzlabojas iekšējo orgānu darbības neirohumorālā regulācija. Organisms veic darbu ekonomiskāk, mazāk nogurst. Palielinās tā funkcionālās spējas, nostiprinās veselība, paaugstinās pretestības spējas. SPORTS veicina organisma norūdīšanos.
Tā kā sadzīvē un ražošanā arvien plašāk ieviešas tehniskie līdz., kas samazina cilv. fiz. slodzi, SPORTS nozīme paplašinās: tas uztur organisma motorisko aktivitāti, palīdz labāk apgūt darbam nepieciešamās iemaņas, ir aktīvās atpūtas līdzeklis. SPORTS pamatā ir plānveidīgs treniņš. sportam ir liela nozīme bērnu vispusīgā fiz. audzināšanā. Bērniem un pusaudžiem, kas nodarbojas ar SPORTS, fiz. attīstība ir labāka. kauli kļūst izturīgāki, muskuļu apjoms palielinās, uzlabojas to asinsapgāde. Attīstās ātras, spēcīgas, veiklas un precīzas kustības.
Ar SPORTS bērni nodarbojas skolās un speciālajās SPORTS skolās. Pietiekami fiziski attīstītiem bērniem sportisko sagatavošanu var sākt 7—8 g. vecumā tādos SPORTS veidos, kur nav liela fiz. sasprindzinājuma un pārsvarā ir ātruma, veiklības un lokanības vingrinājumi (piem., daiļslidošana, mākslas vingrošana).
No 11—13 g. vecuma var sākt nodarbības SPORTS veidos, kur ātruma un spēka sasprindzinājums ir īslaicīgs (īso distanču skrējiens, lēkšana, mešana) vai arī tas mijas ar relatīvu atpūtu (SPORTS spēles).
Tikai no 14—16 g. vecuma drīkst uzsākt treniņus SPORTS veidos, kas attīsta izturību, t.i., saistīti ar ilgāku sasprindzinājumu (vidējo distanču skrējiens, riteņbraukšanas sacensības, slēpošanas sacensības). Agrāk par šo vecumu nav ieteicams nodarboties arī ar tādiem SPORTS veidiem, kur nepieciešama muskuļu spēka attīstība (cīņas SPORTS, bokss, smagatlētika). SPORTS nodarbībās bērnus iedala vecuma grupās.
No 13—14 g. vecuma meitenēm un zēniem nodarbības ir atsevišķas. veselību labvēlīgi ietekmē SPORTS nodarbību turpināšana vecumā. Veciem cilv. nav pa spēkam liela ātruma un spēka slodze, tāpēc nav ieteicami īso un vidējo distanču skrējieni, cīņas SPORTS, smaguma celšana, dažas SPORTS spēles (hokejs, futbols, basketbols). Piemēroti SPORTS veidi ir peldēšana, slēpošana, slidošana, volejbols, badmintons, teniss u.c.
Sievietes var nodarboties gandrīz ar visiem SPORTS veidiem. Tomēr sievietes organisma anat. un fiziol. īpatnību dēļ tām neatbilst tādi SPORTS veidi, kas prasa lielu spēku (vingrošana apļos, cīņas SPORTS, bokss, hokejs) vai izraisa ķermeņa satricinājumu (lēkšana no tramplīna, lēcieni ar kārti). Sacensībās sievietēm slodze ir mazāka.
Sistemātiskas SPORTS nodarbības labvēlīgi ietekmē grūtniecības gaitu un dzemdības. SPORTS nodarbības var atsākt 4—6 mēn. pēc dzemdībām, iepriekš konsultējoties ar ārstu. SPORTS biol. problēmas risina sporta medicīna.
Labvēlīgu SPORTS ietekmi uz organismu, kā arī labus tehniskos rezultātus var sasniegt tikai tad, ja stingri tiek ievēroti fiziskas kultūras un sporta higiēnas noteikumi: pareiza SPORTS veida izvēle, nodarbību formas, režīma un organizācijas atbilstība sportista vecumam, dzimumam un veselības stāvoklim, pareizs treniņa režīms, personiskās higiēnas ievērošana, pareizs uzturs, atbilstoša nodarbību vieta (↑ sporta būves) un inventārs. Nepieciešama arī sistemātiska medicīniskā kontrole un paškontrole.
SPORTS plašākā nozīmē — sabiedriska parādība, kas veic daudzveidīgas sociāli nozīmīgas funkcijas: pad. pilsoņu sagatavošanu darbam un Dzimtenes aizsardzībai, idejiski politisko, tikumisko un estētisko audzināšanu, sadarbības un draudzības nostiprināšanu starp tautām. Nodarbošanās ar SPORTS, sevišķi piedalīšanās sacensībās, kā arī nodarbības grūtos dabas apstākļos (piem., alpīnisms) veicina izturības, drosmes, biedriskuma u.c. morālo īpašību attīstību.
Dažādi SPORTS veidi atšķiras cits no cita pēc praktiskās nozīmes, kustību struktūras un rakstura, izpildes intensitātes, sacensību sistēmas utt. Daži SPORTS veidi veicina pārsvarā vienas vai vairāku fizisko īpašību attīstību, piem., garo distanču skrējiens un slidošana, riteņbraukšana — izturību, akrobātika — lokanību un veiklību, svarcelšana — spēku, cīņas SPORTS (piem., sambo), bokss — reakcijas ātrumu, spēku, izturību, drosmi utt.
Atsevišķos SPORTS veidos, piem., stenda šaušanā, nepieciešama kustību precizitāte, statiska izturība; šahs un dambrete attīsta loģisko domāšanu, automodelisms un aviomodelisms — tehnisko domāšanu un tehnisko jaunradi. Dažiem SPORTS veidiem piemīt lietišķums (soļošana, skriešana, airēšana, motosports), citiem ir vairāk aktīvās atpūtas raksturs (teniss, badmintons). Fiz. attīstību un fiz. sagatavotību visefektīvāk sekmē SPORTS veidi, kas saistīti ar daudzveidīgām kustībām un maksimālu fiz. spēju piepūli (vieglatlētika, peldēšana, slēpošana, SPORTS vingrošana, SPORTS spēles).
Visiem SPORTS veidiem kopīga īpašība ir emocionalitāte, fiz. un garīgs sasprindzinājums. Sistemātiska nodarbošanās ar SPORTS rada labvēlīgas pārmaiņas dažādos orgānos un sistēmās. sportista sirds muskulatūra ir labi attīstīta un bagātīgi apgādāta ar asinīm, tās darbaspējas uzlabojas. Katras saraušanās laikā sirds izsviež palielinātu asins daudzumu. Parasti pulss ir lēnāks un spiediens zemāks. elpošana dziļāka un retāka, plaušu vitālā kapacitāte palielinās līdz 5—7 1. Uzlabojas iekšējo orgānu darbības neirohumorālā regulācija. Organisms veic darbu ekonomiskāk, mazāk nogurst. Palielinās tā funkcionālās spējas, nostiprinās veselība, paaugstinās pretestības spējas. SPORTS veicina organisma norūdīšanos.
Tā kā sadzīvē un ražošanā arvien plašāk ieviešas tehniskie līdz., kas samazina cilv. fiz. slodzi, SPORTS nozīme paplašinās: tas uztur organisma motorisko aktivitāti, palīdz labāk apgūt darbam nepieciešamās iemaņas, ir aktīvās atpūtas līdzeklis. SPORTS pamatā ir plānveidīgs treniņš. sportam ir liela nozīme bērnu vispusīgā fiz. audzināšanā. Bērniem un pusaudžiem, kas nodarbojas ar SPORTS, fiz. attīstība ir labāka. kauli kļūst izturīgāki, muskuļu apjoms palielinās, uzlabojas to asinsapgāde. Attīstās ātras, spēcīgas, veiklas un precīzas kustības.
Ar SPORTS bērni nodarbojas skolās un speciālajās SPORTS skolās. Pietiekami fiziski attīstītiem bērniem sportisko sagatavošanu var sākt 7—8 g. vecumā tādos SPORTS veidos, kur nav liela fiz. sasprindzinājuma un pārsvarā ir ātruma, veiklības un lokanības vingrinājumi (piem., daiļslidošana, mākslas vingrošana).
No 11—13 g. vecuma var sākt nodarbības SPORTS veidos, kur ātruma un spēka sasprindzinājums ir īslaicīgs (īso distanču skrējiens, lēkšana, mešana) vai arī tas mijas ar relatīvu atpūtu (SPORTS spēles).
Tikai no 14—16 g. vecuma drīkst uzsākt treniņus SPORTS veidos, kas attīsta izturību, t.i., saistīti ar ilgāku sasprindzinājumu (vidējo distanču skrējiens, riteņbraukšanas sacensības, slēpošanas sacensības). Agrāk par šo vecumu nav ieteicams nodarboties arī ar tādiem SPORTS veidiem, kur nepieciešama muskuļu spēka attīstība (cīņas SPORTS, bokss, smagatlētika). SPORTS nodarbībās bērnus iedala vecuma grupās.
No 13—14 g. vecuma meitenēm un zēniem nodarbības ir atsevišķas. veselību labvēlīgi ietekmē SPORTS nodarbību turpināšana vecumā. Veciem cilv. nav pa spēkam liela ātruma un spēka slodze, tāpēc nav ieteicami īso un vidējo distanču skrējieni, cīņas SPORTS, smaguma celšana, dažas SPORTS spēles (hokejs, futbols, basketbols). Piemēroti SPORTS veidi ir peldēšana, slēpošana, slidošana, volejbols, badmintons, teniss u.c.
Sievietes var nodarboties gandrīz ar visiem SPORTS veidiem. Tomēr sievietes organisma anat. un fiziol. īpatnību dēļ tām neatbilst tādi SPORTS veidi, kas prasa lielu spēku (vingrošana apļos, cīņas SPORTS, bokss, hokejs) vai izraisa ķermeņa satricinājumu (lēkšana no tramplīna, lēcieni ar kārti). Sacensībās sievietēm slodze ir mazāka.
Sistemātiskas SPORTS nodarbības labvēlīgi ietekmē grūtniecības gaitu un dzemdības. SPORTS nodarbības var atsākt 4—6 mēn. pēc dzemdībām, iepriekš konsultējoties ar ārstu. SPORTS biol. problēmas risina sporta medicīna.
Labvēlīgu SPORTS ietekmi uz organismu, kā arī labus tehniskos rezultātus var sasniegt tikai tad, ja stingri tiek ievēroti fiziskas kultūras un sporta higiēnas noteikumi: pareiza SPORTS veida izvēle, nodarbību formas, režīma un organizācijas atbilstība sportista vecumam, dzimumam un veselības stāvoklim, pareizs treniņa režīms, personiskās higiēnas ievērošana, pareizs uzturs, atbilstoša nodarbību vieta (↑ sporta būves) un inventārs. Nepieciešama arī sistemātiska medicīniskā kontrole un paškontrole.
Komentāri: 0 no 0