Vispārizglītojošā skola PSRS dod audzēkņiem mūsdienu sabiedrības, zinātnes un tehnikas attīstības prasībām atbilstošu vispārīgo vid. izglītību, veido jaunajai paaudzei marksistiski ļeņinisko pasaules uzskatu, nodrošina skolēnu vispusīgu harmonisku attīstību, estētisko un fiz, audzināšanu, veselības nostiprināšanu, sagatavo skolēnus apzinīgai profesijas izvēlei. Skolā bērni sāk mācīties 7 g. vecumā. Mūsu valstī vispārizglītojošajās skolās sāk ieviest sagatavošanas klases 6 gadus veciem bērniem. Atbilstoši vietējiem apstākļiem izveidotas pamatskolas (1.—3. klase, gk. lauku rajonos), astoņgadīgās SKOLA (1.—8. klase) vai vidusskolas (1.—11. vai 1.—10. klase). Vispārizglītojošās SKOLA var būt organizētas arī kā pagarinātās dienas SKOLA un internātskolas. PSRS ir izstrādātas celtniecības normas, kurās paredzēts higiēnas prasībām atbilstošs mācību telpu un palīgtelpu skaits un platība dažāda tipa SKOLA ar noteiktu skolēnu skaitu. Vispārizglītojošo SKOLA mācību telpas ir klases, mācību kabineti un laboratorijas, mācību darbnīcas un sporta zāle. Mācību telpas orientē gk. uz dienvidaustrumiem, austrumiem vai dienvidiem. Klašu, mācību kabinetu un laboratoriju telpas SKOLA iekārto 50—66 m2 lielas. Katram skolēnam nepieciešama 1,25—1,65 m2 platība. Kokapstrādes un metālapstrādes darbnīcām jāatrodas pirmajā stāvā; šajās telpās jābūt atsevišķai ieejai no pagalma. Sporta zāli parasti izvieto atsevišķā ēkas blokā pirmajā stāvā. Zāles lielums 9X18 m, 12X12 m, 12x24 m vai 15X30 m, griestu augstums 5,4—6 m. Logus iekārto abās telpas pusēs 3—3,5 m no grīdas vai griestos un obligāti nosedz ar aizsargsietu. Zālei ir divas ģērbtuves (zēniem un meitenēm) ar dušām un tualetes telpām. SKOLA rekreācijas telpu (koridoru, zāļu) platību projektē 0,6 m2, san. mezglus — 0,1 m2, vestibilu ar ģērbtuvēm — 0,25 m2 vienam skolēnam. Bez mācību telpām SKOLA ēkā ir arī aktu zāle un ēdamtelpa, kas iekārtota siltu pusdienu izsniegšanai. Paredzētas arī telpas bibliotēkai, sab. organizāciju un pulciņu darbam, telpas skolotājiem un atsevišķi kabineti direktoram, viņa vietniekiem un SKOLA ārstam. Visās SKOLA telpās, kur uzturas bērni, jābūt dabiskajam apgaismojumam. Gaismai uz darbvietu jākrīt no kreisās puses. Mācību telpā, ko apgaismo ar luminiscences spuldzēm, jābūt vismaz 300 luksu apgaismojumam. Lietojot kvēlspuldzes, apgaismojumam jābūt 150 luksu; 50 m2 telpā tādu apgaismojumu dod 7—8 gaismas ķermeņi, katrs ar 300 W jaudu. Lai mācību telpās būtu pietiekami daudz svaiga gaisa (katram skolēnam 16 m stundā), izmanto gan dabisko, gan mākslīgo ventilāciju. Dabisko ventilāciju — vēdināšanu izdara stundu pārtraukumos, atverot mācību telpās logus. Siltā laikā logi jātur atvērti arī mācību stundās, bet aukstā laikā mācību stundās uz vairākām min. jāatver logi, kas atrodas pret skolotāja galdu. Mākslīgo ventilāciju iekārto laboratorijās, darbnīcās, fiz. audzināšanas telpās, aktu zālē, ēdamtelpā. Gaisa t norma klasēs, mācību kabinetos un laboratorijās ir 18°, darbnīcās — 16°, fiz. audzināšanas zālē — 15°. Relatīvajam gaisa mitrumam jābūt robežās no 30 līdz 60%, gaisa kustības ātrumam — ne vairāk kā 0,2 m/s. SKOLA teritorijā iekārto mācību un izmēģinājumu, apstādījumu, sporta un atpūtas zonas, saimniecības pagalmu. Apstādījumu zonai, kurā ieskaita visus SKOLA teritorijā esošos stādījumus, kopumā jāaizņem 40—50% visas teritorijas. SKOLA ēkas augstums nepārsniedz 3—4 stāvus, SKOLA ceļ vismaz 25 m attālumā no ielas. Bērniem ar vājāku veselību paredzētas meža skolas, sanatorijas internātskolas un bērnu sanatoriju SKOLA, bērniem ar fiz. attīstības traucējumiem (neredzīgiem, vājredzīgiem, nedzirdīgiem, vājdzirdīgiem) izveidotas atsevišķas SKOLA vai klases. Bērniem ar garīgās attīstības traucējumiem iekārtotas palīgskolas, kurās ir atvieglota mācību programma.