— telpā esošā gaisa apmaiņa ar tīru āra gaisu; VENTILĀCIJA nodrošina telpu gaisa atbilstību san. hig. prasībām. Rūpniecības telpu gaisā ražošanas procesā var izdalīties siltums, mitrums, tvaiki, putekļi, dažādas kaitīgas vielas, kas nelabvēlīgi ietekmē veselības stāvokli strādājošiem. Arī dzīvojamās un sab. telpās cilv. dzīvības norises un dažādi mājsaimniecības procesi (ēdiena gatavošana, veļas mazgāšana u.tml.) palielina ogļskābās gāzes daudzumu gaisā un samazina skābekļa daudzumu, kā arī piesārņo gaisu ar smakojošām gāzēm, un rodas nepieciešamība pēc VENTILĀCIJA. VENTILĀCIJA var būt dabiska un mākslīga. Dabiskās VENTILĀCIJA gadījumā gaiss ieplūst telpās un tiek izvadīts no tām pa logiem, durvīm, atveramām gaismas šahtām, kā arī pa VENTILĀCIJA kanāliem sienās. Ja ražošanas telpās kubatūra ir mazāka par 40 m3 uz cilv., obligāti jāierīko mākslīgā VENTILĀCIJA. Mākslīgajā VENTILĀCIJA gaisa plūsmas radīšanai izmanto meh. iekārtas. Izšķir velkmes, pieplūdes un kombinēto velkmes un pieplūdes VENTILĀCIJA. Efektīvu gaisa apmaiņu panāk ar velkmes un pieplūdes ierīču kombināciju. VENTILĀCIJA var būt vietēja (piem., vietējā velkmes VENTILĀCIJA kaitīgos izdalījumus aizvāc no to veidošanās vietas) un vispārēja (piem., vispārējā velkmes VENTILĀCIJA veic gaisa apmaiņu visā telpas tilpumā). Nemainīgus un zināmiem nosacījumiem atbilstošus gaisa parametrus telpā panāk ar gaisa kondicionēšana, kas, automātiski regulējot gaisa velkmi un pieplūdi, gaisa t° un mitrumu, rada optimālus darba apstākļus. VENTILĀCIJA projektus apstiprina un VENTILĀCIJA sistēmu efektivitāti kontrolē san. epid. stacijas ārsti.