sīkas, cietas daļiņas, kas ilgāku laiku atrodas gaisā suspendētā stāvoklī.

Jo sīkākas ir daļiņas, jo ilgāk tās paliek gaisā un ir kaitīgākas veselībai. Atmosfēras gaisā PUTEKĻI atrodas pastāvīgi, visvairāk to ir zemei pieguļošajā atmosfēras gaisa slānī (līdz 1000 m augstumam), kur 1 cm3 gaisa var atrasties vairāki tūkstoši PUTEKĻI. To rašanās cēloņi ir dažādi. Galvenais PUTEKĻI avots ir rūpnīcas, kas izdala ļoti daudz dāmu. Atmosfērā PUTEKĻI var rasties arī no augsnes, — ja to neklāj augu sega vai kāds mākslīgs segums, niecīgākā gaisa kustība var izraisīt augsnes PUTEKĻI pacelšanos gaisā.
Ja atmosfēras gaisā ir daudz PUTEKĻI, tie absorbē un izkliedē saules starojumu (dabiskais apgaismojums pilsētās samazinās par 25—41%), gk. tā ultravioleto daļu. Tas savukārt negatīvi ietekmē cilvēku, sevišķi bērnu organismu, tāpēc vasaras periodā, kad pilsētas gaisā ir sevišķi daudz PUTEKĻI, bērni jāizved no pilsētas uz pionieru nometnēm, vasarnīcām u.tml. Pilsētas gaiss no PUTEKĻI attīrās tikai lietus laikā. Lauku apvidū PUTEKĻI gaisā ir maz, vēl mazāk to ir piejūras gaisā un virs jūras.

Rūpniecības PUTEKĻI pēc izcelšanās iedala augu (piem., kokvilnas, tabakas, koksnes), dzīvnieku (vilnas, kaulu). metāla (dzelzs, alumīnija), minerālu (smilšu, krīta) un jauktos putekļos. PUTEKĻI kaitīgā iedarbība ir atkarīga no to lieluma. Lieli PUTEKĻI (daļiņas, kas lielākas par 0,01 mm) tiek aizturēti uz augšējo elpošanas orgānu gļotādas, kairina to un tiek izvadīti no organisma ar krēpām, kā arī klepojot un šķaudot. Sīki PUTEKĻI (mazāki par 0,003 mm) iekļūst plaušās, bet tiek izvadīti ārā ar izelpojamo gaisu. Visbīstamākie ir 0,003—0,01 mm lieli PUTEKĻI, kas tiek aizturēti plaušās.
Pēc iedarbības uz organismu PUTEKĻI var iedalīt toksiskos, infekciozos, kairinošos, alerģiskos u.c. PUTEKĻI. PUTEKĻI toksiskums atkarīgs no to ķīm. dabas un šķīdības organisma audos un šķidrumos. Jo lielāka šķīdība, jo PUTEKĻI ir kaitīgāki. PUTEKĻI, kas paliek augšējos elpošanas orgānos, izraisa hron. iesnas, bronhītu u.tml.

Ja ilgstoši ieelpo PUTEKĻI, kas tiek aizturēti plaušās, tie rada slimības, ko sauc par pneimokoniozēm, — ogļu PUTEKĻI rada antrakozi, dzelzs un tās sāļi — siderozi. Sevišķi bīstami ir silīcija dioksīda PUTEKĻI — tie izraisa silikozi, kas ir ne tikai plaušu, bet arī visa organisma slimības. 1984.gada informācija PSRS noteikta maksimālā pieļaujamā silīcija dioksīda koncentrācija darba telpu gaisā.

Kairinošie PUTEKĻI var izraisīt ādas slimības, izsitumus, iekaisumu acīs, var samazināt darbaspējas. Rūpniecības uzņēmumu cehos PUTEKĻI rašanos novērš ar dažādiem tehnoloģiskiem (piem., ar mehanizāciju, hermetizāciju, mitrināšanu) un san. hig. pasākumiem (piem., ar ventilāciju, PUTEKĻI uztveršanu). Atsevišķos putekļainos cehos strādnieki lieto individuālos aizsarglīdzekļus. Liela nozīme cīņā ar PUTEKĻI izraisītajām arodslimībām ir sistemātiskām strādājošo med. apskatēm. Atmosfēras gaisa piesārņošanu ar PUTEKĻI novērš, veicot gaisa sanitārās aizsardzības pasākumus. Liela nozīme gaisa attīrīšanā no PUTEKĻI ir apstādījumiem — augi var aizturēt līdz 72% PUTEKĻI. Lai novērstu PUTEKĻI rašanos dzīvojamās telpās, tās regulāri jākopj un jāvēdina; pie ieejas jānovieto pīts kājslauķis, virsdrēbes ieteicams atstāt priekštelpā.