veic gāzu apmaiņu starp organismu un apkārtējo vidi (gaisu).

ELPOŠANAS ORGĀNI sistēma sastāv no gaisa vadīšanas jeb elpošanas ceļiem un respiratoriskās daļas. Pie gaisa vadīšanas ceļiem pieder deguna dobums, rīkle, balsene, elpvads un bronhi; respiratorisko daļu veido plaušu alveolas. Elpojot gaiss vispirms nonāk deguna dobumā. Plūstot pa tā ejām un saskaroties ar asinīm labi apgādāto, silto gļotādas virsmu, ieelpotais gaiss sasilst gandrīz līdz ķermeņa t°, turklāt skropstiņepitēlijs aiztur putekļus u.c. sīkas daļiņas. Tālāk sasildītais un attīrītais gaiss pa hoānām nonāk rīklē, kur elpošanas un barības ceļi krustojas.

Ja deguna ejas kāda iemesla (piem., adenoīdu) dēļ ir slēgtas, gaiss var plūst arī pa citu ceļu — caur muti, bet tad tas netiek ne sasildīts, ne attīrīts. Tāpēc vienmēr jācenšas elpot caur degunu. No rīkles gaiss plūst cauri balsenei un pa elpvadu sasniedz bronhus, kas plaušās sazarojas arvien sīkākos bronhos, līdz izveidojas alveolārās ejas un maisiņi, kuru sienās ir plaušu alveolas. Tās ietvertas biezā kapilāru tīklā, ko veido plaušu artērijas zari. Caur ļoti plānajām alveolu un kapilāru sienām, kas cieši pieguļ viena otrai, notiek gāzu apmaiņa (elpošana).

Elpošanas orgānu shēma: 1 — deguna dobums; 2 — rīkle; 3 — balsene; 4 — elpvads; 5 — kreisais galvenais bronhs; 6 — kreisā plauša; 7 — diafragma