Cilvēkam un siltasiņu dzīvniekiem neatkarīgi no ārējās vides TEMPERATŪRA, ķermeņa svārstībām ķermeņa TEMPERATŪRA, ķermeņa ir konstanta. To nodrošina siltuma producēšanas un izdalīšanas līdzsvars (↑ termoregulācija). Cilv. organismā dažādu orgānu un audu TEMPERATŪRA, ķermeņa atkarībā no to funkcionālās aktivitātes var atšķirties par vairākiem grādiem.

Fiziol. miera apstākļos visaugstākā TEMPERATŪRA, ķermeņa ir aknās (līdz 39°), fiz. slodzes laikā paaugstinās skeleta muskuļu TEMPERATŪRA, ķermeņa. Nemitīgā asins plūsma izlīdzina atsevišķu orgānu TEMPERATŪRA, ķermeņa atšķirības. Daudz lielākas TEMPERATŪRA, ķermeņa svārstības raksturīgas atklātajai ķermeņa virsmai, jo tā ir tiešā saskarē ar apkārtējo vidi.
Ķermeņa TEMPERATŪRA, ķermeņa diennakts laikā ritmiski svārstās apm. 1° robežās, viszemākā tā ir plkst. 4—5, augstākā plkst. 16— 17. Ķermeņa TEMPERATŪRA, ķermeņa mērī ar med. termometru, ko ieliek padusē, mutē, cirksnī vai taisnajā zarnā.

Vesela cilv. ķermeņa TEMPERATŪRA, ķermeņa ir 36—37° (taisnajā zarnā TEMPERATŪRA, ķermeņa par 0,5—0,8° augstāka nekā padusē vai cirksnī). Nelabvēlīgu ārējās vides apstākļu (karstuma, aukstuma) ietekmē un dažādos patol. gadījumos ķermeņa TEMPERATŪRA, ķermeņa var paaugstināties (hipertermija) vai pazemināties (hipotermija). Daudzām inf. slimībām raksturīgs drudzis.

Ķermeņa TEMPERATŪRA, ķermeņa paaugstināšanās virs 44—45° izraisa neatgriezeniskas olbv. uzbūves pārmaiņas un organisma bojāeju. Dažām nervu slimībām un saindēšanās gadījumiem (ar alkoholu, nikotīnu, ēteri) raksturīga pazemināta ķermeņa TEMPERATŪRA, ķermeņa. Mākslīgi izraisītu hipertermiju un hipotermiju lieto ārstniecībā.