elpošanas ceļu sākumdaļa. Tā skeletu veido galvaskausa sejasdaļas kauli un deguna skrimšļi.
No galvaskausa dobuma to atdala sietiņplātnīte ar daudzām sīkām atverītēm, pa kurām iet ožas nervu šķiedras. Robežu ar mutes dobumu veido aukslējas. Deguna starpsiena sadala DEGUNA DOBUMS labajā un kreisajā pusē, bet 3 gliemežnīcas, kas nokarājas uz leju no sānsienām, palīdz norobežot DEGUNA DOBUMS augšējās, vid. un apakšējās ejas.
Starp DEGUNA DOBUMS starpsienu un gliemežnīcu virsmām ir deguna kopējās ejas, bet aiz gliemežnīcu mugurējiem galiem — deguna un rīkles ejas. DEGUNA DOBUMS vid. ejās beidzas pieres kaula un augšžokļa dobumu atveres, bet apakšējās — kanāli, pa kuriem asaras no acu iekšējiem kaktiņiem nokļūst DEGUNA DOBUMS. Deguna un rīkles ejās atveras spārnkaula dobums.
Visus dobumus, kas savienoti ar DEGUNA DOBUMS, sauc par deguna blakusdobumiem. Tie palielina DEGUNA DOBUMS tilpumu, bet uz tiem var pāriet arī deguna dobumā iekļuvusi infekcija. DEGUNA DOBUMS iekšējo virsmu klāj gļotāda, kurā daudz gļotu dziedzeru. Tā augšējās, t.s. ožas daļas gļotādā ir īpašas receptoriskās šūnas ar ožas receptoriem smaržu uztveršanai. Apakšējā, t.s. elpošanas daļā gļotādu sedz skropstiņepitēlijs, tā skropstiņas, strauji noliecoties deguna izejas atveru virzienā un pēc tam lēni iztaisnojoties, aiztur un izvada no DEGUNA DOBUMS ar gaisu iekļuvušos putekļus u.c. sīkas daļiņas.
DEGUNA DOBUMS apakšdaļā zem epitelija atrodas biezs vēnu pinums, kas sasilda DEGUNA DOBUMS virsmu, tāpēc ieelpotais gaiss, ejot cauri DEGUNA DOBUMS ejām, ātri sasilst gandrīz līdz ķermeņa t. Vienlaikus tas attīrās no putekļiem. Cauri plūstošā gaisa sastāvu kontrolē arī ožas nervu receptori, un tas ietekmē elpošanas dziļumu un elpošanas kustību spēku.
Attēls: Deguna dobums: 1 — deguna augšējā gliemežnīca; 2 — sietiņplātnlte; 3 — deguna vidējā gliemežnīca; 4 — spārnkaula dobums; 5 — rīkles mandele; 6 — dzirdes kanāla atvere; 7 — mīkstās aukslējas; 8 — dzirdes kanāla mandele; 9 — deguna apakšējā gliemežnīca; 10 — cietās aukslējas; 11 — augšlūpa; 12 — deguna apakšējā eja; 13 — deguna skrimšļi; 14 — deguna vidējā eja; 15 — deguna kauls; 16 — deguna augšējā eja; 11 — pieres kaula dobums
No galvaskausa dobuma to atdala sietiņplātnīte ar daudzām sīkām atverītēm, pa kurām iet ožas nervu šķiedras. Robežu ar mutes dobumu veido aukslējas. Deguna starpsiena sadala DEGUNA DOBUMS labajā un kreisajā pusē, bet 3 gliemežnīcas, kas nokarājas uz leju no sānsienām, palīdz norobežot DEGUNA DOBUMS augšējās, vid. un apakšējās ejas.
Starp DEGUNA DOBUMS starpsienu un gliemežnīcu virsmām ir deguna kopējās ejas, bet aiz gliemežnīcu mugurējiem galiem — deguna un rīkles ejas. DEGUNA DOBUMS vid. ejās beidzas pieres kaula un augšžokļa dobumu atveres, bet apakšējās — kanāli, pa kuriem asaras no acu iekšējiem kaktiņiem nokļūst DEGUNA DOBUMS. Deguna un rīkles ejās atveras spārnkaula dobums.
Visus dobumus, kas savienoti ar DEGUNA DOBUMS, sauc par deguna blakusdobumiem. Tie palielina DEGUNA DOBUMS tilpumu, bet uz tiem var pāriet arī deguna dobumā iekļuvusi infekcija. DEGUNA DOBUMS iekšējo virsmu klāj gļotāda, kurā daudz gļotu dziedzeru. Tā augšējās, t.s. ožas daļas gļotādā ir īpašas receptoriskās šūnas ar ožas receptoriem smaržu uztveršanai. Apakšējā, t.s. elpošanas daļā gļotādu sedz skropstiņepitēlijs, tā skropstiņas, strauji noliecoties deguna izejas atveru virzienā un pēc tam lēni iztaisnojoties, aiztur un izvada no DEGUNA DOBUMS ar gaisu iekļuvušos putekļus u.c. sīkas daļiņas.
DEGUNA DOBUMS apakšdaļā zem epitelija atrodas biezs vēnu pinums, kas sasilda DEGUNA DOBUMS virsmu, tāpēc ieelpotais gaiss, ejot cauri DEGUNA DOBUMS ejām, ātri sasilst gandrīz līdz ķermeņa t. Vienlaikus tas attīrās no putekļiem. Cauri plūstošā gaisa sastāvu kontrolē arī ožas nervu receptori, un tas ietekmē elpošanas dziļumu un elpošanas kustību spēku.
Attēls: Deguna dobums: 1 — deguna augšējā gliemežnīca; 2 — sietiņplātnlte; 3 — deguna vidējā gliemežnīca; 4 — spārnkaula dobums; 5 — rīkles mandele; 6 — dzirdes kanāla atvere; 7 — mīkstās aukslējas; 8 — dzirdes kanāla mandele; 9 — deguna apakšējā gliemežnīca; 10 — cietās aukslējas; 11 — augšlūpa; 12 — deguna apakšējā eja; 13 — deguna skrimšļi; 14 — deguna vidējā eja; 15 — deguna kauls; 16 — deguna augšējā eja; 11 — pieres kaula dobums
2011-08-15 17:15:05
Mārīte
Gribu jautāt speciālistiem.Man naktī pamst deguns,kad pieceļos pampums pāriet,bet man liekas ,ka degungals paliek lielāks-garāks.Naktī uz kura sāna guļu,tā nāss ir aizlikta,neelpo.
Komentāri: 1 no 1