galvas skelets; tam ir 2 daļas: mugurējā — smadzeņdaļa un priekšējā — sejasdaļa.
Smadzeņdaļa (neurocranium) atrodas galvas smadzenes, kā arī dzirdes un līdzsvara orgāni. Tās skeletu veido 8 kauli: pakauša kauls, spārnkauls, pieres kauls, sietiņkauls, 2 paura kauli un 2 deniņkauli. GALVASKAUSS smadzeņdaļa izšķir velvi un pamatni.
GALVASKAUSS velvi no priekšpuses veido pieres kaula zvīņa, no mugurpuses — pakauša kaula zvīņa: augšpusē ir paura kauli, bet sānos — deniņkaulu zvīņas. Kaulus saista šuves, kas uz vecumu daļēji pārkaulojas. Jaundzimušajiem tajās ir šauras saistaudu plēvītes, kas, dažu šuvju krustošanās vietās paplašinoties, veido t.s. avotiņus. Šuves un avotiņi ļauj bērna galvas formai nedaudz mainīties, kad tā iet cauri mazajam iegurnim dzemdību laikā. Avotiņi pārkaulojas 1.—2. mūža gadā.
Velves kaulus veido 2 blīvās kaulvielas plātnītes (iekšējā un ārējā), starp kurām ir nedaudz irdenās kaulvielas.
No sitiena pa galvu parasti vieglāk lūst iekšējā plātnīte; tās lūzuma asās malas var ievainot asinsvadus, radot bīstamu asiņošanu. Ārējā plātnīte no vieglāka trieciena var palikt nebojāta. GALVASKAUSS smadzeņdaļas kauliem no iekšpuses cieši piekļaujas cietais smadzeņu apvalks, kas vienlaikus ir arī to kaulplēve. Vietām tas sadalās 2 lapās, izveidojot spraugveida telpas, t.s., venozos sinusus, pa kuriem cirkulē no smadzenēm atplūstošās venozās asinis.
Pa nelielām velves kaulu atverēm venozie sinusi savienojas ar galvas virspusējām vēnām. Pa šiem savienojumiem inf. no apkārtējās vides var iekļūt GALVASKAUSS dobumā.
Smadzeņdaļas pamatni veido visi GALVASKAUSS kauli, izņemot paura kaulus. Pamatnes iekšējā virsmā ir 3 GALVASKAUSS bedres: priekšēja, vid. un mugurējā. Priekšējā GALVASKAUSS bedrē atrodas galvas smadzeņu pieresdaivas un ožas nervi. Pa daudzajām vid. bedres atverēm no GALVASKAUSS iziet vairāki (II—VI) galvas smadzeņu nervi, bet tajā ienāk iekšējās miegartērijas — galvas smadzeņu barotājas.
Uz turku segliem (bedrīte spārnkaula ķermeņa augšējā virsmā) uzgulst smadzeņu piedēklis — hipofīze, bet pārējo bedres daļu aizņem galvas smadzeņu deniņdaivas.
Deniņu kaulu piramīdā atrodas dzirdes un līdzsvara orgāni. Mugurējās GALVASKAUSS bedres vidū ir lielais pakauša caurums, kas savieno GALVASKAUSS dobumu ar mugurkaula kanālu. Tajā iegarenās smadzenes savienojas ar muguras smadzenēm. Pa citām šās bedres atverēm no GALVASKAUSS iziet pārējie (VII—XII) galvas smadzeņu nervi. Mugurējo GALVASKAUSS bedri aizņem iegarenās smadzenes, smadzenītes un smadzeņu tilts.
Traumu gadījumā sevišķi bīstami ir GALVASKAUSS pamatnes kaulu lūzumi. Kaulu asās malas var bojāt dzīvībai svarīgus nervus un asinsvadus, kuri iet cauri pamatnes kauliem. Asinsizplūdumi var saspiest nervus un radīt to darbības traucējumus. Asiņošana pa muti, degunu, ausīm, kā arī asinsizplūdumi ap acīm ir viens no GALVASKAUSS pamatnes kaulu lūzumu simptomiem. Sejasdaļa (splanchnocranium) sastāv no 15 kauliem. Lielākie no tiem ir augšžoklis un apakšžoklis.
Augšžoklis (maxilla) ir pāra kauls; tas atrodas sejas skeleta vidusdaļā un piedalās deguna dobuma, acs dobuma un aukslēju veidošanā. Kaula apakšējā daļā ir alveolārais izaugums ar augšējiem zobiem. Kaula ķermenī ir augšžokļa (Haimora) dobums, kas savienots ar deguna dobumu. Tāpēc iekaisums no deguna dobuma var pāriet arī uz augšžokļa dobumu.
Apakšžoklim (mandibula) izšķir ķermeni un 2 zarus. Uz ķermeņa ir alveolārais izaugums ar apakšējiem zobiem, bet katra zara augšējā galā — galviņa, kas ar deniņu kaula locītaviedobumu un locītavpauguriņu veido apakšžokļa locītavu (articulatio temporomandibularis). Locītaviedobumā ir blīva saistaudu plātnīte — locītavas disks, kas palielina kustībspējas. Ja locītavas somiņa vaļīga, locītavas galviņa, cilvēkam pārāk plaši atverot muti, var pārslīdēt pāri deniņu kaula locītavpauguriņam un izmežģīties locītava. Starp GALVASKAUSS un mugurkaula 1. un 2. skriemeli izveidojas sarežģītas locītavas, kas nodrošina galvas kustības ap visām asīm.
Att.Galvaskauss sānskatā: 1 — paura kauls,- 2 — deniņu kaula zvīņa; 3 — pakauša kaula zvīņa; 4 — vaiga loks; 5 — ārējā auss atvere; 6 — aizauss paugurs; 7 — apakšžokļa locītava; 8 — īlenveida izaugums; 9 — apakšžoklis; 10 — augšžoklis; 11 — vaiga kauls; 12 — bumbierveida atvere; 13 — acs dobums; 14 — deguna kauls; 15 — spārnkauls; 16 — pieres kaula zvīņa
Att.Galvaskausa pamatnes iekšējā virsma: 1 — pieres kauls,- 2 — spārnkaula mazais spārns; 3 — spārnkaula lielais spārns; 4 — deniņu kaula zvīņa; 5 — deniņu kaula piramīda,- 6 — lielais pakauša caurums; 7 — pakauša kaula zvīņa; 8 — turku segli; 9 — sietiņkauls
Smadzeņdaļa (neurocranium) atrodas galvas smadzenes, kā arī dzirdes un līdzsvara orgāni. Tās skeletu veido 8 kauli: pakauša kauls, spārnkauls, pieres kauls, sietiņkauls, 2 paura kauli un 2 deniņkauli. GALVASKAUSS smadzeņdaļa izšķir velvi un pamatni.
GALVASKAUSS velvi no priekšpuses veido pieres kaula zvīņa, no mugurpuses — pakauša kaula zvīņa: augšpusē ir paura kauli, bet sānos — deniņkaulu zvīņas. Kaulus saista šuves, kas uz vecumu daļēji pārkaulojas. Jaundzimušajiem tajās ir šauras saistaudu plēvītes, kas, dažu šuvju krustošanās vietās paplašinoties, veido t.s. avotiņus. Šuves un avotiņi ļauj bērna galvas formai nedaudz mainīties, kad tā iet cauri mazajam iegurnim dzemdību laikā. Avotiņi pārkaulojas 1.—2. mūža gadā.
Velves kaulus veido 2 blīvās kaulvielas plātnītes (iekšējā un ārējā), starp kurām ir nedaudz irdenās kaulvielas.
No sitiena pa galvu parasti vieglāk lūst iekšējā plātnīte; tās lūzuma asās malas var ievainot asinsvadus, radot bīstamu asiņošanu. Ārējā plātnīte no vieglāka trieciena var palikt nebojāta. GALVASKAUSS smadzeņdaļas kauliem no iekšpuses cieši piekļaujas cietais smadzeņu apvalks, kas vienlaikus ir arī to kaulplēve. Vietām tas sadalās 2 lapās, izveidojot spraugveida telpas, t.s., venozos sinusus, pa kuriem cirkulē no smadzenēm atplūstošās venozās asinis.
Pa nelielām velves kaulu atverēm venozie sinusi savienojas ar galvas virspusējām vēnām. Pa šiem savienojumiem inf. no apkārtējās vides var iekļūt GALVASKAUSS dobumā.
Smadzeņdaļas pamatni veido visi GALVASKAUSS kauli, izņemot paura kaulus. Pamatnes iekšējā virsmā ir 3 GALVASKAUSS bedres: priekšēja, vid. un mugurējā. Priekšējā GALVASKAUSS bedrē atrodas galvas smadzeņu pieresdaivas un ožas nervi. Pa daudzajām vid. bedres atverēm no GALVASKAUSS iziet vairāki (II—VI) galvas smadzeņu nervi, bet tajā ienāk iekšējās miegartērijas — galvas smadzeņu barotājas.
Uz turku segliem (bedrīte spārnkaula ķermeņa augšējā virsmā) uzgulst smadzeņu piedēklis — hipofīze, bet pārējo bedres daļu aizņem galvas smadzeņu deniņdaivas.
Deniņu kaulu piramīdā atrodas dzirdes un līdzsvara orgāni. Mugurējās GALVASKAUSS bedres vidū ir lielais pakauša caurums, kas savieno GALVASKAUSS dobumu ar mugurkaula kanālu. Tajā iegarenās smadzenes savienojas ar muguras smadzenēm. Pa citām šās bedres atverēm no GALVASKAUSS iziet pārējie (VII—XII) galvas smadzeņu nervi. Mugurējo GALVASKAUSS bedri aizņem iegarenās smadzenes, smadzenītes un smadzeņu tilts.
Traumu gadījumā sevišķi bīstami ir GALVASKAUSS pamatnes kaulu lūzumi. Kaulu asās malas var bojāt dzīvībai svarīgus nervus un asinsvadus, kuri iet cauri pamatnes kauliem. Asinsizplūdumi var saspiest nervus un radīt to darbības traucējumus. Asiņošana pa muti, degunu, ausīm, kā arī asinsizplūdumi ap acīm ir viens no GALVASKAUSS pamatnes kaulu lūzumu simptomiem. Sejasdaļa (splanchnocranium) sastāv no 15 kauliem. Lielākie no tiem ir augšžoklis un apakšžoklis.
Augšžoklis (maxilla) ir pāra kauls; tas atrodas sejas skeleta vidusdaļā un piedalās deguna dobuma, acs dobuma un aukslēju veidošanā. Kaula apakšējā daļā ir alveolārais izaugums ar augšējiem zobiem. Kaula ķermenī ir augšžokļa (Haimora) dobums, kas savienots ar deguna dobumu. Tāpēc iekaisums no deguna dobuma var pāriet arī uz augšžokļa dobumu.
Apakšžoklim (mandibula) izšķir ķermeni un 2 zarus. Uz ķermeņa ir alveolārais izaugums ar apakšējiem zobiem, bet katra zara augšējā galā — galviņa, kas ar deniņu kaula locītaviedobumu un locītavpauguriņu veido apakšžokļa locītavu (articulatio temporomandibularis). Locītaviedobumā ir blīva saistaudu plātnīte — locītavas disks, kas palielina kustībspējas. Ja locītavas somiņa vaļīga, locītavas galviņa, cilvēkam pārāk plaši atverot muti, var pārslīdēt pāri deniņu kaula locītavpauguriņam un izmežģīties locītava. Starp GALVASKAUSS un mugurkaula 1. un 2. skriemeli izveidojas sarežģītas locītavas, kas nodrošina galvas kustības ap visām asīm.
Att.Galvaskauss sānskatā: 1 — paura kauls,- 2 — deniņu kaula zvīņa; 3 — pakauša kaula zvīņa; 4 — vaiga loks; 5 — ārējā auss atvere; 6 — aizauss paugurs; 7 — apakšžokļa locītava; 8 — īlenveida izaugums; 9 — apakšžoklis; 10 — augšžoklis; 11 — vaiga kauls; 12 — bumbierveida atvere; 13 — acs dobums; 14 — deguna kauls; 15 — spārnkauls; 16 — pieres kaula zvīņa
Att.Galvaskausa pamatnes iekšējā virsma: 1 — pieres kauls,- 2 — spārnkaula mazais spārns; 3 — spārnkaula lielais spārns; 4 — deniņu kaula zvīņa; 5 — deniņu kaula piramīda,- 6 — lielais pakauša caurums; 7 — pakauša kaula zvīņa; 8 — turku segli; 9 — sietiņkauls
2014-12-01 22:37:12
hvz
urīndzenošos - noņems tūsku, bet nepārforsē
2010-11-07 21:53:59
gintars
kadas zaales lietot ja ir smadzenu satricinajums!
Komentāri: 2 no 2