asiņu uzkrāšanās apkārtējos audos vai ķermeņa dobumos sakarā ar asinsvada bojājumu.

ASINSIZPLŪDUMS cēlonis var būt ne vien traumatisks asinsvadu bojājums, bet arī asins recēšanas traucējumi vai palielināta kapilāru sienu caurlaidība (diatēze, hemorāģiskā). Nereti abi šie faktori kombinējas. Asinsvada traumatiska bojājuma gadījumā parasti rodas relatīvi lieli ASINSIZPLŪDUMS traumas apvidū. Cilvēkiem, kam palielināta kapilāru sienu caurlaidība, raksturīgi sīki ASINSIZPLŪDUMS ādā vai gļotādā, bet no nelielām traumām šajos gadījumos var rasties arī plašas hematomas.

Ja ASINSIZPLŪDUMS neliels, asiņu šķidrā daļa uzsūcas ātri, bet formelementi sadalās un to sastāvdaļas uzsūcas lēnāk. ASINSIZPLŪDUMS ādā raksturīgi plankumi (zilumi), kas vairākkārt maina krāsu; to nosaka pigmenti, kas atbrīvojas, sadaloties asins formelementiem. ASINSIZPLŪDUMS smadzenēs var būt pamatā insulta hemorāģiskajai formai.

Ārstēšana. Daudzu sīku ASINSIZPLŪDUMS gadījumā jānovērš slimības cēloņi un jālieto līdzekļi, kas mazina kapilāru sienu caurlaidību (C vit., P vit., kalcija sāļi u.c.).
Traumatiska ASINSIZPLŪDUMS profilakses nolūkā pie traumas vietas jāpieliek auksts priekšmets, ledus u.tml. Plašu traumatisku ASINSIZPLŪDUMS gadījumā jāgriežas pie ārsta, jo var būt nepieciešama ķir. ārstēšana.