— aizsargreakcija, kura dažas asins plazmā izšķīdušas vielas un asins šūnas izveido recekli un pasargā organismu no asiņu zuduma asinsvadu bojājuma gadījumā.

Kopumā ASINS RECĒŠANA ir fermentatīvs daudzpakāpju process. Var runāt pat par vienotu organisma ASINS RECĒŠANA sistēmu — to orgānu un audu kopumu, kuri piedalās ASINS RECĒŠANA ietekmējošo vielu sintēzē un aktivācijā. ASINS RECĒŠANA 1. fāzē no trombocītiem vai bojātiem audiem veidojas un tiek pārvērsts aktīvā formā ferments tromboplastīns, kas savukārt katalizē asins plazmas olbv. protrombīna pārvēršanos trombīnā (2. fāze). Trombīna ietekmē (3. fāze) notiek specifiskas pārmaiņas citas asins plazmas olbv. — fibrinogēna molekulās; tās polimerizējas un izgulsnējas nešķīstošu fibrīna pavedienu veidā. Šie fibrīna pavedieni izveido pinumu, kurā aizķeras asins šūnas; rodas asins receklis — trombs.
Šķidrs asiņu agregātstāvoklis ir absolūti nepieciešams, lai tās varētu veikt savas fiziol. funkcijas. Tāpēc nebojātā asinsrites sistēmā galvenie ASINS RECĒŠANA fermenti ir neaktīvā formā; darbojas arī īpaši fiziol. mehānismi, kas pasargā asinis no sarecēšanas. Izšķiroša nozīme ir dabiskajiem antikoagulantiem, piem., heparīnam, kas kavē ASINS RECĒŠANA, nomācot vairāku fermentu darbību. Organismam vienādi bīstama kā pamazināta, tā arī pastiprināta ASINS RECĒŠANA spēja.

Ja ASINS RECĒŠANA ir pamazināta (piem., hemofilijas gadījumā), ikviens asinsvadu sienas bojājums var radīt grūti apturamu asiņošanu. Šās slimības pamatā visbiežāk ir kāda fermenta trūkums sakarā ar iedzimtiem vielmaiņas traucējumiem, aknu slimībām u.tml. Pastiprināta ASINS RECĒŠANA savukārt saistīta ar trombu veidošanos un asinsrites traucējumiem, kas var apdraudēt pat dzīvību, ja izveidojies trombs nokļūst dzīvībai svarīgu orgānu asinsvados. Pastiprinātas ASINS RECĒŠANA cēlonis var būt gan asinsvadu sienu pārmaiņas ( ateroskleroze, iekaisums), gan arī dabisko antikoagulantu trūkums organismā.