sarežģīts fiziol. process, kura beigās auglis (pēc tam arī placenta) tiek izvadīts no dzemdes; dabisks grūtniecības noslēgums.

DZEMDĪBAS parasti notiek grūtniecības 40. ned. beigās (novirze var būt par 1—2 ned. uz vienu vai otru pusi). Dažreiz DZEMDĪBAS var iestāties agrāk par 38. grūtniecības ned. (↑ priekšlaicīgas dzemdības) vai arī vēlāk par 42. grūtniecības ned. (↑ pārnēsātā grūtniecība). Jau grūtniecības pēdējās ned. sievietes organismā notiek pārmaiņas, kas izraisa DZEMDĪBAS. Tuvojoties DZEMDĪBAS, mainās iekšējās sekrēcijas dziedzeru darbība: palielinās estrogēnu daudzums, un samazinās progesterona daudzums. Tāpēc pastiprinās dzemdes muskulatūras ierosināmība. Dzemdes muskulatūras saraušanos veicina tādas fiziol.-iski aktīvas vielas kā acetilholīns, oksītocīns, pituitrīns u.c, kā arī vit., it īpaši B grupas vit.

Svarīga nozīme DZEMDĪBAS izraisīšanā ir pārmaiņām centrālajā nervu sistēmā: pierādīts, ka galvas smadzeņu ierosināmība pirms dzemdībām samazinās, bet muguras smadzeņu ierosināmība palielinās. DZEMDĪBAS izraisa arī augļa radītais dzemdes muskulatūras reflektoriskais kairinājums. Parasti 10—12 dienas pirms DZEMDĪBAS parādās t.s. DZEMDĪBAS priekšvēstneši: augļa priekšguļošā daļa (parasti tā ir galva) pakāpeniski piespiežas pie iegurņa ieejas, dzemde novietojas zemāk, tāpēc ārēji kairinājumi, piem., pieskaršanās, izraisa dzemdes muskulatūras saraušanos.
Dažas dienas vai retāk dažas st. pirms DZEMDĪBAS dzimumceļos rodas gļotaini izdalījumi, vēdera lejasdaļā vai krustos sākas neregulāras sāpes, kas nereti izstaro uz gurniem. Kad dzemdes muskulatūras saraušanās kļūst regulāra, sākas DZEMDĪBAS. Klīniski DZEMDĪBAS ir 3 periodi: dzemdes kakla atvēršanās periods, augļa izstumšanas periods un placentārais periods.

Dzemdes kakla atvēršanās periodā dzemdes muskulatūras saraušanās ir regulāra: sākumā reta (ik pēc 15—-20, pat 30 min.) un īslaicīga (10—15 s), vēlāk tā kļūst biežāka un ilgāka. Sājā periodā dzemdes kakls pakāpeniski izlīdzinās un atveras. Pirmdzemdētājām dzemdes kakls vispirms izlīdzinās un pēc tam atveras; atkārtotu DZEMDĪBAS gadījumā abi procesi notiek vienlaikus, tāpēc arī pirmā perioda ilgums ir mazāks (10—12 st.); pirmdzemdētājām tas var ilgt 16—18 st.
Dzemdes kakla atvēršanos veicina augļa ūdenspūslis, kas ķīļveidīgi iespiežas dzemdes kaklā un mehāniski veicina tā atvēršanos, kā arī, kairinot dzemdes kakla receptorus, reflektoriski pastiprina dzemdes muskulatūras saraušanos. Parasti augļa ūdenspūslis plīst tad, kad dzemdes kakls ir pilnīgi atvēries vai arī tas atvēries vairāk par 6 cm. Ja augļa ūdenspūslis plīst agrāk, DZEMDĪBAS var rasties komplikācijas (vāja dzemdes muskulatūras saraušanās, inf., nabassaites izkrišana). Ja dzemdes kakls ir pilnīgi atvēries, bet augļa ūdenspūslis nav pārplīsis, to pārplēš. Dzemdes kakla atvēršanās periodam beidzoties, dzemdes dobums, dzemdes kakla kanāls un maksts veido kopēju DZEMDĪBAS ceļu, kuram ir caurules veids un pa kuru nākamajā periodā virzās auglis.

Augļa izstumšanas periodā saraujas ne tikai dzemdes muskulatūra, bet arī vēdera sienas un starpenes muskuļi. Šo muskuļu saraušanās atšķirībā no dzemdes muskulatūras saraušanās ir pakļauta cilv. gribai. Bērna piedzimšana lielā mērā atkarīga no vēdera priekšējās sienas un starpenes muskuļu spēcīguma. DZEMDĪBAS norisē svarīga nozīme ir sievietes iegurņa un augļa, gk. tā priekšguļošās daļas izmēru atbilstībai. Normāli sievietes mazā iegurņa izmēri (lielākais ir 13 cm, mazākais — 11 cm) ir pietiekami lieli, lai auglis bez grūtībām virzītos pa DZEMDĪBAS ceļiem. Ja sievietes iegurnis ir sašaurināts (rahīts, tbc, trauma, mugurkaula vai iegurņa deformācija), DZEMDĪBAS gaitā var rasties komplikācijas.

Parasti auglis, virzoties cauri DZEMDĪBAS ceļiem, izdara vairākas kustības, lai labāk piemērotos iegurņa formai un lai būtu mazāka pretestība. Vispirms. augļa, galva pagriežas ar seju pret vienu no mātes gūžas kauliem, pēc tam augļa zods piespiežas pie krūškurvja un augļa galva ieslīd iegurņa dobumā, auglim vienlaikus pagriežoties ar seju pret mātes krustu kaulu. Mazā iegurņa izejā auglis ar pakausi atspiežas pret simfīzi, galva atliecas un iznāk no DZEMDĪBAS ceļiem. Tālāk, līdzīgi rotējot, iznāk ārā pleci un ķermenis.

Dzimstot bērns līdz ar pirmo kliedzienu sāk elpot un zaudē saistību ar mātes organismu. Pārgriežot nabas saiti, jaundzimušais tiek pilnīgi atdalīts no mātes organisma. Pirmdzemdētājām izstumšanas periods ilgst. 2—3 st.; sievietēm, kas dzemdē atkārtoti, tas ir īsāks — līdz 1 st.
Placentārais periods sākas pēc bērna piedzimšanas. Dzemdes muskulatūras saraušanās atjaunojas: placenta atslāņojas no dzemdes sienas un izdalās ārā. Ar to DZEMDĪBAS beidzas — sakas pēcdzemdību periods. Pirmdzemdētājām DZEMDĪBAS parasti ilgsi 18—24 st., sievietēm, kas dzemdē atkārtoti, 12—14 st. Asins zaudējums DZEMDĪBAS ir neliels (150—-250 g).

DZEMDĪBAS ilgums; atkarīgs no dzemdētājas vecuma (sievietēm, kas jaunākas par 17 g. un vecākas par 30 g., DZEMDĪBAS var būt ilgākas) un iegurņa izmēriem, augļa lieluma, dzemdes muskulatūras saraušanās stipruma u.tml. Lai DZEMDĪBAS noritētu normāli, sievietei tām jāsagatavojas jau grūtniecības laikā (↑ psihoprofilaktiskā grūtnieču sagatavošana dzemdībām), kā arī laikus jāierodas DZEMDĪBAS namā vai DZEMDĪBAS nodaļā.

Ja grūtniecei sāk regulāri sarauties dzemdes muskulatūra vai arī dzimumceļos rodas asiņaini izdalījumi vai noplūst augļa ūdens, viņai obligāti jāatguļas un jāizsauc ātrā med. palīdzība, kas viņu nogādā slimnīcā Šeit dzemdētāju rūpīgi izmeklē, nomazgā dušā, izdara klizmu. Pēc tam viņu ievieto pirmsdzemdību palātā Sākoties augļa izstumšanas periodam dzemdētāju pārved uz DZEMDĪBAS zāli, kur viņa paliek vēl 2 st. pēc DZEMDĪBAS. Normālās DZEMDĪBAS sāpes dzemdes saraušanās laikā var nebūt (12—16% gadījumu) vai ar tās var būt nelielas. Ja dzemdētāja jūt stipras sāpes, tiek lietoti pret sāpju līdz., kā arī vielas, kas samazina dzemdes kakla stingrumu (promedols, atropīns, nošpa, lidāze). DZEMDĪBAS laikā dzemdētājai jāsaņem pilvērtīgs vit.-em, olbv.-m un ogļhidrātiem bagāts uzturs.