fiziol. process, apaugļotas olšūnas attīstīšanās sievietes organismā.

GRŪTNIECĪBA vid. ilgums ir 280 dienas jeb 10 GRŪTNIECĪBA mēneši (1 mēn. ilgst 28 dienas), skaitot no pēdējās menstruācijas pirmās dienas.
GRŪTNIECĪBA sākas olvadā, olšūnai saplūstot ar spermatozoīdu (apaugļošanās); tā beidzas ar iznēsāta augļa piedzimšanu. Var būt vienaugļa un vairākaugļu grūtniecība.

GRŪTNIECĪBA laikā notiek fiziol. pārmaiņas ne vien dzimumsistēmā, bet arī pārējās orgānu sistēmās (arī grūtniecības pazīmes).

Pārmaiņas dzimumsistēmā skar gk. olnīcas un dzemdi. Olnīcas nedaudz palielinās, tajās pārtraucas olšūnu nobriešana un līdz ar to ovulācija. Olnīcā izveidojies dzeltenais ķermenis GRŪTNIECĪBA pirmajos mēn. progresē un izstrādā hormonu progesteronu, kas nepieciešams normālai GRŪTNIECĪBA norisei.
Sākot ar 3.—4. GRŪTNIECĪBA mēn., dzeltenā ķermeņa funkcijas pārņem placenta, kura bez progesterona izdala vēl arī horiongonadotropīnu.
Vienlaikus ar pārmaiņām olnīcās notiek arī pārmaiņas dzemdē. Dzemdes gļotāda uzbriest, tās dziedzeri pastiprināti izdala sekrētu. Dzemdes muskulatūras šķiedras pagarinās un paresninās; GRŪTNIECĪBA beigās veidojas arī jaunas muskuļšķiedras. Palielinās dzemdes nervu elementu un asinsvadu daudzums.
Pārmaiņas notiek arī krūts dziedzeros, tie sagatavojas laktācijai. Rodas arī funkcionālas pārmaiņas centrālajā nervu sistēmā. Sieviete kļūst mierīgāka, mazāk emocionāla, attīstās mātes instinkts.
Pārmaiņas veģetatīvās nervu sistēmas darbībā reizēm var radīt aizcietējumu, vēnu paplašināšanos u.c. traucējumus. GRŪTNIECĪBA laikā mainās arī analizatoru darbība.
Var rasties redzes un ožas traucējumi, tirpšana roku pirkstos. Nervu sistēmas darbības un nosacījuma un beznosacījuma refleksu saistības nostiprināšanā svarīga ir psihoprofilaktiskā grūtnieču sagatavošana dzemdībām.
Pakāpeniski notiek arī pārmaiņas asinsrites sistēmā. Palielinās kopējais asins daudzums (vidēji par 400—500 ml) un asins recētspēja, paātrinās eritrocītu grimšana, var nedaudz palielināties leikocītu daudzums. Sakarā ar kopējā asins daudzuma un dzemdes palielināšanos, pastiprinātu dzemdes asinsapgādi, kā arī sakarā ar placentārās asinsrites rašanos palielinās sirds slodze.
Mainās arī iekšējās sekrēcijas dziedzeru darbība. Hipofīzes priekšējā daiva palielinās, tā pastiprināti izdala somatotropīnu, gonadotropīnus u.c. fizioloģiski aktīvas vielas. Sakarā ar to GRŪTNIECĪBA laikā var rasties akromegālijai līdzīgas parādības — palielinās sejas kauli, roku un kāju pirksti. Arī hipofīzes mugurējā daiva pastiprināti izdala hormonus — gk. oksitocīnu, kas ietekmē dzemdes muskulatūru un vielmaiņu.
Mainās arī virsnieru, aizkuņģa dziedzera, kā arī vairogdziedzera darbība. Visas pārmaiņas ir fizioloģiskas, pēc dzemdībām tās pakāpeniski izzūd. Ņemot vērā visas pārmaiņas grūtnieces organismā, sievietei GRŪTNIECĪBA laikā jāievēro noteikts darba un atpūtas režīms (↑ grūtnieces higiēna).

Dažreiz GRŪTNIECĪBA laikā sievietes organismā rodas stipri traucējumi — grūtniecības toksikozes, ko rada pārmaiņas vielmaiņā. Retāk var būt dzemdes asiņošana, kas var rasties sakarā ar ārpusdzemdes grūtniecību, nepareizu placentas piestiprināšanos vai arī tās priekšlaicīgu atslāņošanos no dzemdes sienas, GRŪTNIECĪBA var izbeigties pirms dzemdību termiņa (aborts, priekšlaicīgas dzemdības) vai arī ilgt vairāk par 42 ned. (pārnēsāta grūtniecība).

Lai varētu novērst visas iespējamās GRŪTNIECĪBA un dzemdību komplikācijas, kā arī pēcdzemdību slimības un nodrošināt normālu augļa attīstību, grūtniecei regulāri jāapmeklē sieviešu konsultācija un laikus jāierodas dzemdību namā.
Asiņošanas vai augļa ūdens noplūšanas gadījumā nekavējoties jāizsauc ātrā med. palīdzība.

Att. Augļa novietojums dzemdē pēdējos grūtniecības mēnešos: 1 — placenta; 2 — augļa ūdens; 3 — dzemdes atvere; 4 — maksts; 5 — auglis; 6 — dzemdes siena (griezums); 7 — nabas saite