sievišķā dzimumšūna, no kuras pēc apaugļošanās attīstās jauns indivīds; viena no lielākajām (apm. 200 µm) cilv. šūnām.

Tās kodolā atrodas lielākā daļa mātes ģenētiskās informācijas. OLŠŪNA citoplazmā ir dzeltenums — barības viela, kas nepieciešama auglim attīstības sākumā. OLŠŪNA attīstās olnīcās īpašos veidojumos — folikulos. Nobriedis folikuls pārplīst un vēl nenogatavojusies OLŠŪNA — oocīts vispirms nonāk vēderplēves dobumā, pēc tam olvadā, kur kļūst par OLŠŪNA. Te noris OLŠŪNA apaugļošanās. Ja apaugļošanās nenotiek, OLŠŪNA iet bojā dažu dienu laikā.
OLŠŪNA attīstās cikliski no pubertātes iestāšanās līdz 45—50 g. vecumam. Šajā laikā nogatavojas 400—500 OLŠŪNA. Ik pēc 28—30 dienām nogatavojas viena OLŠŪNA, parasti pārmaiņus vienā un otrā olnīcā. Grūtniecības un bērna zīdīšanas laikā OLŠŪNA attīstība parasti ir pārtraukta.

Attēls. Olšūnas attīstība: a — pirmatnējais folikuls; b, c — augošie folikuli; d — pūšļveida folikuls jeb Grāfa pūslītis. 1 — oocīts; 2 — folikulārais epitēlijs; 3 — saistaudu apvalks; 4 — folikula dobums; 5 — olšūnas paugurs