plāna, gluda, spīdīga, valga, seroza plēve, kas klāj vēdera dobuma sienas un lielāko daļu tur esošo orgānu, izveidojot tiem serozo apvalku.
Dažus orgānus, piem., kuņģi, tukšo un līkumaino zarnu, VĒDERPLĒVE klāj no visām pusēm, citus, piem., aknas, dzemdi, — no 3 pusēm. Vairāki orgāni, piem., divpadsmitpirkstu zarna, aizkuņģa dziedzeris, nieres, atrodas aiz VĒDERPLĒVE. Tā veidota no saistaudiem, ko no dobuma puses klāj vienkārtas plakanais epitēlijs, kurš padara plēvi gludu. VĒDERPLĒVE ir 2 lapas: parietālā, kas klāj vēdera dobuma sienas, un viscerālā, kas klāj orgānus. Starp tām ir šaurs spraugveida VĒDERPLĒVE dobums, kurā ir nedaudz seroza šķidruma, kas padara valgu VĒDERPLĒVE virsmu un samazina berzi starp vēdera dobuma orgāniem. VĒDERPLĒVE spēj iznīcināt tās dobumā iekļuvušos mikrobus.
Vīriešiem VĒDERPLĒVE dobums ir pilnīgi noslēgts, bet sievietēm pa dzimumceļiem savienojas ar ārējo vidi, tāpēc to iekaisuma gadījumā inf. var nonākt VĒDERPLĒVE dobumā un radīt peritonītu. Pārejot no orgāna uz orgānu vai arī no orgāna uz vēdera dobuma sienu, VĒDERPLĒVE veido saites, apzarņus un taukplēves. Saites veidotas no 1 vai 2 VĒDERPLĒVE lapām un atrodas kā starp vēdera dobuma orgāniem, tā arī starp orgāniem un vēdera dobuma sienām. Apzarņi ir VĒDERPLĒVE duplikatūras, kas savieno zarnu ar vēdera dobuma mugurējo sienu. Apzarnis ir tievajai zarnai (izņemot divpadsmitpirkstu zarnu), šķērszarnai, S veida zarnai, taisnās zarnas augšdaļai un tārpveida piedēklim.
Zarna, kam ir apzarnis, ir kustīga un var mainīt stāvokli barības pārvietošanās laikā. Šā kustīguma dēļ iespējama arī zarnu samešanās. Lielā taukplēve sākas no kuņģa lielā loka un nokarājas uz leju līdz mazā iegurņa ieejai, sedzot no priekšpuses šķērszarnu un tievās zarnas cilpas. Mazā taukplēve iestiepta starp aknu vārtiem, kuņģa mazo loku un divpadsmitpirkstu zarnu. VĒDERPLĒVE ir daudz jušanas nervu galu, tāpēc tā ļoti jutīga pret kairinājumiem.
Attēls. Vēderplēves izvietojuma shēma.
1 — aknas;
2 — aizkuņģa dziedzeris;
3 — niere;
4 — mugurkauls;
5 — taisnā zarna;
6, 9 — urīnizvadkanāls,
7 — sēklinieka piedēklis;
8 — sēklinieks;
10 — simfīze,
11 — urīnpūslis,
12 — tievās zarnas cilpas;
13 — vēderplēves dobums;
14 — lielā taukplēve;
15 — šķērszarna;
16 — kuņģis;
17 — mazā taukplēve;
18 — diafragma.
Sarkanā līnija — vēderplēves parietālā lapa,
zilā līnija — vēderplēves viscerālā lapa
Dažus orgānus, piem., kuņģi, tukšo un līkumaino zarnu, VĒDERPLĒVE klāj no visām pusēm, citus, piem., aknas, dzemdi, — no 3 pusēm. Vairāki orgāni, piem., divpadsmitpirkstu zarna, aizkuņģa dziedzeris, nieres, atrodas aiz VĒDERPLĒVE. Tā veidota no saistaudiem, ko no dobuma puses klāj vienkārtas plakanais epitēlijs, kurš padara plēvi gludu. VĒDERPLĒVE ir 2 lapas: parietālā, kas klāj vēdera dobuma sienas, un viscerālā, kas klāj orgānus. Starp tām ir šaurs spraugveida VĒDERPLĒVE dobums, kurā ir nedaudz seroza šķidruma, kas padara valgu VĒDERPLĒVE virsmu un samazina berzi starp vēdera dobuma orgāniem. VĒDERPLĒVE spēj iznīcināt tās dobumā iekļuvušos mikrobus.
Vīriešiem VĒDERPLĒVE dobums ir pilnīgi noslēgts, bet sievietēm pa dzimumceļiem savienojas ar ārējo vidi, tāpēc to iekaisuma gadījumā inf. var nonākt VĒDERPLĒVE dobumā un radīt peritonītu. Pārejot no orgāna uz orgānu vai arī no orgāna uz vēdera dobuma sienu, VĒDERPLĒVE veido saites, apzarņus un taukplēves. Saites veidotas no 1 vai 2 VĒDERPLĒVE lapām un atrodas kā starp vēdera dobuma orgāniem, tā arī starp orgāniem un vēdera dobuma sienām. Apzarņi ir VĒDERPLĒVE duplikatūras, kas savieno zarnu ar vēdera dobuma mugurējo sienu. Apzarnis ir tievajai zarnai (izņemot divpadsmitpirkstu zarnu), šķērszarnai, S veida zarnai, taisnās zarnas augšdaļai un tārpveida piedēklim.
Zarna, kam ir apzarnis, ir kustīga un var mainīt stāvokli barības pārvietošanās laikā. Šā kustīguma dēļ iespējama arī zarnu samešanās. Lielā taukplēve sākas no kuņģa lielā loka un nokarājas uz leju līdz mazā iegurņa ieejai, sedzot no priekšpuses šķērszarnu un tievās zarnas cilpas. Mazā taukplēve iestiepta starp aknu vārtiem, kuņģa mazo loku un divpadsmitpirkstu zarnu. VĒDERPLĒVE ir daudz jušanas nervu galu, tāpēc tā ļoti jutīga pret kairinājumiem.
Attēls. Vēderplēves izvietojuma shēma.
1 — aknas;
2 — aizkuņģa dziedzeris;
3 — niere;
4 — mugurkauls;
5 — taisnā zarna;
6, 9 — urīnizvadkanāls,
7 — sēklinieka piedēklis;
8 — sēklinieks;
10 — simfīze,
11 — urīnpūslis,
12 — tievās zarnas cilpas;
13 — vēderplēves dobums;
14 — lielā taukplēve;
15 — šķērszarna;
16 — kuņģis;
17 — mazā taukplēve;
18 — diafragma.
Sarkanā līnija — vēderplēves parietālā lapa,
zilā līnija — vēderplēves viscerālā lapa
Komentāri: 0 no 0