dobs, muskuļots izvadorgāns, kurā pa urīnvadiem no nierēm plūst un uzkrājas urīns.

URĪNPŪSLIS atrodas mazajā iegurnī tūlīt aiz simfīzes. Aiz URĪNPŪSLIS vīriešiem atrodas sēklas pūslīši un taisnā zarna, bet sievietēm dzemde un maksts augšdaļa. URĪNPŪSLIS lielums, forma, sienas biezums un stāvoklis pret vēderplēvi mainās atkarībā no tā pildījuma pakāpes. URĪNPŪSLIS sienas iekšējo kārtu veido gļotāda. Zem gļotādas atrodas zemgļotāda, aiz tās vairāki gludo muskuļšūnu slāņi, bet ārējā kārtā saistaudi un serozais apvalks — vēderplēve, kas tukšam URĪNPŪSLIS sedz tikai mugurējās virsmas augšdaļu, bet pilnam — mugurpusi un sānus.

Tukšs URĪNPŪSLIS ir saplacināts, muskulatūra kontrahēta, siena bieza, dobums spraugveidīgs, gļotāda veido lielas krokas. URĪNPŪSLIS pildoties, tas palielinās uz augšu, kļūst olveidīgs, muskulatūra izstiepjas, gļotādas krokas izlīdzinās, siena kļūst plānāka. URĪNPŪSLIS apakšdaļā ir 3 citcitai tuvu novietotas atveres, starp kurām izveidojas neliels, gluds trīsstūris. Augšējās ir urīnvadu atveres, bet apakšējā — urīnizvadkanāla iekšējā atvere. To noslēdz gludās muskulatūras slēdzējmuskulis, kas neļauj urīnam izplūst no URĪNPŪSLIS.

Kad URĪNPŪSLIS siena izstiepjas, tiek kairināti tajā novietotie receptori, kas noteiktā izstiepuma pakāpē izraisa reflektorisku URĪNPŪSLIS muskulatūras kontrakciju, vienlaikus arī atslābst slēdzējmuskulis un URĪNPŪSLIS iztukšojas.

Attēls. Vīrieša urīnpūslis griezumā.
1 — urīnpūšļa galotne;
2 — kreisais urīnvads;
3 — gļotādas krokas;
4 — urīnpūšļa muskuļkārta;
5 — urīnpūšļa dibens;
6 — urīnvadu atveres;
7 — priekšdziedzeris;
8 — sēklas izsviedējvadu atveres;
9 — urīnizvadkanāls;
10 — priekšdziedzera izvadu atveres;
11 — urīnpūšļa trīsstūris;
12 — labais urīnvads;
13 — nabas vidējā saite