cauruļveida izvadorgāns, kas urīnu no urīnpūšļa izvada ārējā vidē. URĪNIZVADKANĀLS sākas urīnpūšļa apakšējā daļā ar URĪNIZVADKANĀLS iekšējo atveri un beidzas ar ārējo atveri.

Vīriešiem URĪNIZVADKANĀLS ir apm. 16— 22 cm gara, 5—7 mm plata S veida caurule, kas iziet cauri priekšdziedzerim, starpenei un dzimumloceklim. Sievietēm URĪNIZVADKANĀLS ir daudz īsāks (2,5— 3,5 cm), platāks (8—12 mm) un gandrīz pilnīgi taisns. Šā iemesla dēļ sievietēm noņemt urīnu ar katetru ir daudz vieglāk nekā vīriešiem.

Vīriešiem URĪNIZVADKANĀLS priekšdziedzera rajonā atveras sēklas izsviedējvadi un priekšdziedzera izvadkanāliņi, tāpēc pa URĪNIZVADKANĀLS izdalās ne tikai urīns, bet dzimumakta laikā arī sperma. URĪNIZVADKANĀLS no iekšpuses klāj gļotāda, kura veido nelielas, gareniskas krokas un kurā atrodas daudz sīku gļotu dziedzeru.

Uz āru no gļotādas atrodas muskuļkārta. URĪNIZVADKANĀLS ir iekšējais un ārējais slēdzējmuskulis. Pirmais atrodas pie URĪNIZVADKANĀLS iekšējās atveres; to veido gludā muskulatūra, un tā darbība nav pakļauta cilv. gribai. Ārējais slēdzējmuskulis izveidots no šķērssvītru muskuļšķiedrām, gribai pakļauts, atrodas ap URĪNIZVADKANĀLS vietā, kur tas iet cauri starpenei. Abiem slēdzējmuskuļiem atslābstot, notiek urīna izvadīšana no urīnpūšļa (urinēšana).