Attiecībā uz cilv. organismu ar šo jēdzienu parasti apzīmē biosfēru — to mūsu planētas slāni, kurā notiek dzīvības procesi.

Biosfēras robežas sniedzas no Zemes dzīlēm, kur t nav augstāka par 100° un tātad vēl spēj dzīvot baktērijas, līdz atmosfēras slāņiem 7—8 km augstumā, kur dzīvība vairs nevar attīstīties skābekļa trūkuma un zemās t dēļ. Biosfērā radusies dzīvība un izveidojies cilv., šās joslas dinamiskais līdzsvars, pastāvība nepieciešami cilv. eksistencei.

Cilv., izmantodams apģērbu, ēkas un mākslīgā klimata iekārtas, kļuvis neatkarīgs no daudziem ĀRĒJĀ VIDE apstākļiem un spēj dzīvot visās Zemes klimatiskajās joslās. Kolektīvā darbā cilvēks vidi stipri pārveidojis — iekopjot laukus un ganāmpulkus, veidojot parkus, padarījis to bagātāku ar pārtikas resursiem un estētiskāku. Taču cilv. darbība, it īpaši rūpniecība un pilsētu celtniecība, saindē ĀRĒJĀ VIDE, apdraud tajā pastāvošo līdzsvaru un iznīcina daudzas tās sastāvdaļas. Cilv. negatīvā iedarbība uz ĀRĒJĀ VIDE bieži vien ir neatgriezeniska, nelabojama. Tā, piem., pilnīgi izskaužot daudzas savvaļas dzīvn. sugas, tiek uz visiem laikiem iznīcināts vērtīgs genofonds — iedzimto pazīmju kopa, ko varētu izmantot jaunu dzīvn. šķirņu veidošanā. Cīņa pret ĀRĒJĀ VIDE — gaisa, ūdens un augsnes piesārņošanu un dabas bagātību iznīcināšanu kļuvusi par globālu problēmu, kas prasa ātru, saskaņotu un noteiktu rīcību.

1984.gada informācija Vides piesārņošanu PSRS aizliedz īpaši likumi. Šaurākā nozīmē ar ĀRĒJĀ VIDE saprot cilv. dzīves apstākļus, it īpaši sociālo vidi.