irdens zemes garozas virskārtas slānis, ko veido minerālvielu un organisko vielu daļiņas, starp kurām ir poras, kas pildītas ar gaisu, ūdeni un dažādiem mikroorganismiem.

Pēc meh. sastāva (daļiņu lieluma) izšķir smilts, smilšmāla, mālsmilts un māla AUGSNE, pēc veidošanās procesa — velēnu AUGSNE, podzolētās AUGSNE, purva AUGSNE u.c. Augsnē, ko veido rupjas daļiņas, piem., smilts AUGSNE, ir daudz lielu poru. Šādās AUGSNE ļoti labi filtrējas ūdens, tajās labi noris aerācija. Rupjgraudainās AUGSNE parasti ir sausas, netīrumi tajās ātri sadalās, jo labi noris mineralizācijas procesi. Rupjgraudainās AUGSNE pieņemts apzīmēt par veselīgām, jo arī mikroorganismi tajās ilgi nedzīvo. Sīkgraudaino AUGSNE, piem., māla AUGSNE sīkajās porās ilgi saglabājas mitrums, jo gaiss un ūdens slikti filtrējas.

Augsnē ir ļoti daudz mikroorganismu. Neapdzīvotās vietās augsnē ir tikai saprofīti. Apdzīvotās vietās, kur nav pareizi organizēta atkritumu savākšana un likvidēšana, augsnē kopā ar dažādiem netīrumiem var sakrāties daudz patogēno mikroorganismu, kas tur nonāk gk. ar izkārnījumiem, urīnu, notekūdeņiem utt. Daļu no šiem mikroorganismiem iznīcina bakteriofāgi un augsnes mikroflora; tos iznīcina arī saules stari. Daļa mikroorganismu izžūst vai arī aiziet bojā nelabvēlīgos t apstākļos. Ar cilv. izkārnījumiem augsnē var iekļūt arī zarnu parazītu olas; augsnē olas nogatavojas un var saglabāties ilgāk par gadu. Cilv. organismā tās iekļūst ar netīriem dārzeņiem, ūdeni, AUGSNE putekļiem. AUGSNE tīrības pakāpes raksturošanai izmanto gk. kolititru (mazākais augsnes daudzums gramos, kurā atrodama viena zarnu nūjiņa), mikroorganismu koloniju skaitu un helmintu olu kopējo skaitu noteiktā AUGSNE daudzumā (parasti vienā kg). AUGSNE uzskatāma par tīru, ja kolititrs nav mazāks par 1.

Augsnei ir liela nozīme dažādu elementu riņķojumā dabā. No AUGSNE tipa un ķīm. sastāva ir atkarīgs augu un dzīvn. audu ķīm. sastāvs. Ja kāda ķīm. elementa daudzums AUGSNE ir nepietiekams vai ari pārāk liels, tad arī ūdenī un pārtikas produktos tā daudzums neatbilst normai; tas var ietekmēt iedz. veselības stāvokli, piem., ar endēmisko kāksli cilvēki slimo apvidos, kur augsnē ir nepietiekams daudzums joda, nelabvēlīga ietekme uz cilv. organismu ir arī nepietiekamam fluora un kobalta daudzumam augsnē. AUGSNE var nokļūt veselībai kaitīgi rūpniecības uzņēmumu atkritumi, uzkrāties lauksaimniecības ķimikālijas; tas var ietekmēt produktu organoleptiskās un ķīm. īpašības un cilv. veselību.

AUGSNE pašattīrīšanās process ir samērā ilgstošs un sarežģīts, tas atkarīgs no AUGSNE aerācijas. Pašattīrīšanos paātrina AUGSNE uzrakšana un uzaršana. AUGSNE pārblīvēšana ar atkritumiem pašattīrīšanās procesu palēnina, tāpēc svarīgi ir pareizi organizēt apdzīvoto vietu aptīrīšanu un teritorijas san. aizsardzības pasākumus. AUGSNE maksimālā diennakts t° ir augstāka par gaisa t°; AUGSNE virskārtas segums — augu valsts — samazina AUGSNE t° diennakts svārstības, tā ietekmējot mikroklimatu.