— nelielas teritorijas (piem., atsevišķa lauka, paugura nogāzes vai virsotnes, purva, ezera krasta, meža, pilsētas parka vai laukuma) vai slēgtas telpas klimats. MIKROKLIMATS nosaka gaisa mitrums, t°, kustības ātrums un virziens, kā arī saules starojuma enerģijai piem., mežā ir cita gaisa t° un mitrums nekā klajā laukā; pilsētu mūra celtnes un ielu asfalta segums karstā laikā ir papildu siltuma avoti; dūmi rūpniecības rajonos stipri samazina saules ultravioletā starojuma intensitāti. Apdzīvotās vietas mikroklimatu ietekmē tās plānojuma īpatnības, apstādījumu platība, ūdenstilpju tuvums u.c. faktori. Arējās vides MIKROKLIMATS ne vienmēr labvēlīgi ietekmē cilv. pašsajūtu un veselību, tāpēc slēgtās telpās MIKROKLIMATS tiek radīts mākslīgi (izmantojot apkuri, ventilāciju, arī gaisa kondicionēšanu), lai nodrošinātu cilvēkam vislabvēlīgākos apstākļus. Dzīvojamo, mācību, ārstn. iestāžu telpu, rūpniecības uzņēmumu cehu un darba telpu MIKROKLIMATS ir atšķirīgs, tam jāatbilst cilv. darba un dzīves veida īpatnībām. (Par MIKROKLIMATS dzīvojamās telpās f rakstā dzīvoklis.)