aerosols, ko veido kurināmā sadegšanas procesā radušās gāzes, nepilnīgas sadegšanas produkti (kvēpu daļiņas), minerālvielas (pelnu daļiņas), kā arī sveķvielas.

Sadegot vienai t akmeņogļu, rodas 200 kg pelnu, no kuriem 60% izdalās gaisā. Gaisu ar DŪMI piesārņo rūpniecības uzņēmumi, termoelektrocentrāles, dzīvojamo namu katlumājas. DŪMI daļiņu lielums nepārsniedz 10 µm, gaisā tās atrodas nepārtrauktā kustībā un atšķirībā no putekļiem praktiski nenosēžas smaguma spēka dēļ. DŪMI ietekmē gaisa fizikālās un ķīm. īpašības; to daļiņas var būt gaisā esošo ūdens tvaiku kondensācijas centri un izveidot miglu. Lielu pilsētu rūpniecības rajonos DŪMI par 40% un vairāk samazina dabisko apgaismojumu, aiztur saules ultravioleto starojumu, līdz ar to stipri samazinot saules radiācijas biol. iedarbību.

Cilvēkam ieelpojot ar DŪMI piesārņotu gaisu, DŪMI daļiņas nokļūst līdz plaušu alveolām. Ja dūmos esošajās pelnu daļiņās ir silīcija dioksīds, plaušās var izveidoties saistaudu mezgliņi ( silikoze). Ir pierādīts, ka kvēpi satur kancerogēnus, kas veicina plaušu vēža rašanos. Kancerogēni veidojas, ne tikai nepilnīgi sadegot kurināmajam, — tie sastopami arī tabakas DŪMI, kas izdalās, cilvēkam smēķējot. Kaitīgi uz organismu iedarbojas arī kurināmā sadegšanas procesā radušās gāzes (↑ gaisa piesārņotība). Lai DŪMI daudzums gaisā samazinātos, jācenšas pilnīgāk sadedzināt kurināmo kurtuvēs, kā arī jāveic dažādi sanitārtehn. pasākumi (↑ gaisa sanitārā aizsardzība).