A uzdevums ir nodrošināt telpās cilv. organismam vēlamu mikroklimatu. APKURE sistēma savukārt nedrīkst piesārņot dzīvojamo telpu gaisu ar vielām, kas rodas, kurināmajam sadegot (gaisa piesārņošana). Izšķir 2 galvenos APKURE sistēmu tipus — vietējo un centrālo. Pie vietējām APKURE sistēmām pieder krāsns un gāzes APKURE. Krāsns APKURE nenodrošina telpā vienmērīgu gaisa t°. iespējama gaisa piesārņošana; krāsns APKURE ir bīstama arī no ugunsdrošības viedokļa. Izvēloties pareizas , konstrukcijas krāsnis un tās pareizi ekspluatējot, šos trūkumus var novērst. Krāsns APKURE plaši izmanto lauku iedz. Izšķir krāsnis ar mazu un lielu siltumietilpību. Jo lielāka ir krāsns masa, jo lielāka tās siltumietilpība, vairāk siltuma tajā akumulējas kurināšanas laikā, tas ilgāk saglabājas un vienmērīgāk izplatās telpā. Maza siltumietilpība ir dzelzs un čuguna krāsnīm; tās ātri sasilda telpas gaisu, bet, tiklīdz kurināšanu beidz, gaiss ātri atdziest. Šāda tipa krāsnis izmanto, apsildot telpas, kurās cilv. uzturas īslaicīgi, piem., noliktavas. Dzīvojamo telpu apsildīšanai parasti izmanto krāsnis ar lielu siltumietilpību, t.i., masīvas ķieģeļu krāsnis. Tās uztur telpās nepieciešamo gaisa t°, kurinātas reizi diennaktī. Virtuves plītis, kuras izmanto ēdiena gatavošanai, var lietot arī par mazas siltumietilpības krāsnīm. Lauku apdzīvotās vietās telpu apsildīšanai izmanto arī maizes krāsnis. Šādas krāsnis aizņem daudz vietas, un tām ir samērā mazs lietderības koeficients. Arvien plašāk mūsdienās lieto gāzes apsildāmās ierīces, izmantojot gan dabasgāzi, gan mākslīgo gāzi. Gāzes apsildāmās ierīces atļauts uzstādīt tikai labi vēdināmās telpās, lai nepiesārņotu telpu gaisu. No higiēnas viedokļa par labāko uzskatāma centrālā APKURE. Pēc siltuma pārnesējas vides izšķir ūdens, tvaika un gaisa APKURE sistēmas. Centrālā APKURE sistēma salīdzinājumā ar vietējo nodrošina vienmērīgāku mikroklimatu, nepiesārņo gaisu un nav arī bīstama no ugunsdrošības viedokļa. Sildvirsmas nav lielas, un parasti tās novieto zem logiem. Aukstais gaiss, kas ieplūst logiem, sajaucas ar siltajām gaisa masām, un nav aukstā gaisa plūsmu, kādas rodas, ja izmanto vietējo APKURE. Dzīvokļu, skolu, slimnīcu un sab. ēku apkurināšanai sevišķi piemērota ir ūdens APKURE sistēma, kas nodrošina telpās vienmērīgu mikroklimatu; radiatoru virsmu t° nepārsniedz 80°. Tvaika APKURE no higiēnas viedokļa ir sliktāka, jo radiatoru virsmu t sasniedz 100—110°; tā ieteicama telpās, kur cilvēki ilgstoši neuzturas, piem., klubos, noliktavās u.c. Gaisa APKURE sistēma netiek plaši izmantota. Pēdējā laikā arvien lielāku popularitāti iegūst t.s. paneļu APKURE. Šādas APKURE sistēmas sildvirsmas tiek iebūvētas sienu, griestu, grīdu paneļos; telpā izveidojas vienmērīgs mikroklimats, kas cilvēkiem rada patīkamu siltuma sajūtu; trūkums — bojājuma gadījumā APKURE sistēmu grūti remontēt. Higiēnas prasībām atbilst telpu apsildīšana ar gaisa kondicionēšanas iekārtām, kas vienlaikus nodrošina arī telpu vēdināšanos.