ķermeņa. Antropometrijā tā ir viens no rādītājiem, kas raksturo organisma vispārīgās fiz. attīstības pakāpi. Ķermeņa MASA lielā mērā atkarīga no auguma (ķermeņa garuma un proporcijām), dzimuma (vīriešiem parasti lielāka nekā sievietēm), kā arī no barojuma, muskuļu masas, vecuma. Iznēsāta jaundzimušā MASA atkarībā no mātes organisma individuālajām īpatnībām un grūtniecības gaitas parasti svārstās no 2500 līdz 4000 g. Par pareizu zīdaiņa fiz. attīstību liecina ķermeņa MASA dinamika: 5 mēn. vecumā bērna MASA divkāršojas, gada vecumā — trīskāršojas. Lielākais ikgadējais MASA pieaugums ir skolas vecumā, pusaudža gados tas sasniedz pat 3—5 kg. Veseliem cilv. brieduma un pusmūža gados ķermeņa MASA svārstības ir nelielas un saistītas tikai ar sezonas un fiz. noslogojuma maiņu. Pēc 50—55 g. vecuma ķermeņa MASA nedaudz samazinās. Lai noteiktu normālo ķermeņa MASA, dažkārt izmanto antropometrisko Broka indeksu, pēc kura normāla ķermeņa MASA kilogramos vienāda ar auguma cm skaitu mīnus 100 (augumam līdz 165 cm), 105 augumam 165—175 cm ) vai 110. augumam virs 175 cm). Šim rādītājam gan ir tikai orientējoša nozīme. Ķermeņa MASA patol. palielināšanās vai samazināšanās saistīta biežāk ar vielmaiņas un iekšējās sekrēcijas dziedzeru darbības traucējumiem, gremošanas orgānu slimībām, ļaund. audzējiem. Ķermeņa MASA visbiežākā novirze ir palielināta MASA. Tā veicina dažādu slimību, piem., aterosklerozes, žultsakmeņu slimības attīstību. Ārstēšana atkarīga no pamatslimības rakstura. Dažādu paņēmienu (sviedrēšanās. diētas ierobežojumi, hormonu preparāti) izmantošana ķermeņa MASA mākslīgai samazināšanai (sportistiem u. c.) pieļaujama tikai saskaņā ar ārsta ieteikumiem.