vielas, kas, iedarbojoties uz organismu, jau samērā mazās devās izraisa saindēšanos vai nāvi.

Pārmērīgā devā saindēšanos var radīt gandrīz katra ķīm. viela. Iespējama saindēšanās pat ar uzturā lietojamām vielām (piem., vārāmo sāli), ja tās ievada organismā lielā daudzumā. Arī daudzas zāļu vielas var izraisīt saindēšanos, ja tās lieto pārāk lielās devās. Tomēr par INDES pieņemts saukt tikai tās vielas, kas saindēšanos rada jau mazā devā.

Zāļu vielas uzskata par indīgām, ja tām ir mazs terapeitiskās darbības platums (starpība starp minimālo iedarbīgo devu un minimālo toksisko devu). Tādas vielas, piem., strihnīns, lietojamas ļoti uzmanīgi. Valsts farmakopejā indīgās zāļu vielas ir speciālā (INDES) sarakstā. Šā saraksta vielām ir īpaši uzglabāšanas un izrakstīšanas noteikumi. INDES sastopamas indīgajos augos, piem., kurpītēs, velnarutkos, velnābolos, mušmirēs.

Indes spēj izdalīt arī indīgie dzīvnieki — daži kukaiņi, zivis, rāpuļi. Dažas no šīm INDES, piem., bišu un čūsku indi, izmanto ārstn-ā. Pie INDES pieder arī toksīni, ko izstrādā daži mikroorganismi. Bīstama INDES, ar ko gadās saskarties ikdienas dzīvē, ir tvana gāze. T.s. profesionālās INDES ir indīgas ķīm. vielas, ar kurām ir saskare rūpniecībā (indīgas izejvielas, starpprodukti, galaprodukti) un lauks-ā (indīgas lauks. ķimikālijas).

Strādājot ar INDES, jāievēro īpaši drošības noteikumi, lai nenotiktu saindēšanās. Sevišķi jāuzmanās, lai INDES neiekļūtu dzeramajā ūdenī un pārtikas produktos.