(arī acu audzēji, ādas audzēji; ateroma; dzimumorgānu audzēji; elpošanas orgānu audzēji; galvas smadzeņu audzēji; gremošanas orgānu audzēji; izvadorgānu audzēji; kaulu audzēji; krūts dziedzera audzēji; limfātiskās sistēmas ļaundabīgie audzēji; lūpas vēzis; melanoma; mioma; muguras smadzeņu audzēji) jaunveidojumi, kas rodas vietējas pastiprinātas audu augšanas dēļ, turklāt šūnu augšana un vielmaiņa nenoris normāli.

AUDZĒJI audi atšķiras no normālajiem ar šādām galv. specifiskajām biol. īpatnībām: atšķirīga šūnu un audu uzbūve, šūnu spēja strauji un nepārtraukti dalīties, autonomi augt, atbīdot veselos audus vai arī ieaugot tajos, spēja izveidot jaunu audzēju, ja veselam dzīvn. pārstāda AUDZĒJI gabaliņu u.c. (audzēja šūna).
AUDZĒJI nedrīkst sajaukt ar audu pietūkumu, ko rada, piem., trauma vai iekaisums.

Pēc izcelsmes AUDZĒJI iedala 2 galv. grupās: epitēlijaudu un saistaudu AUDZĒJI. Katru šo grupu var iedalīt sīkāk pēc audiem, no kuriem AUDZĒJI izveidojies, piem., epitēlijaudu AUDZĒJI ir epitelioma (no epitēlija). adenoma (no dziedzerepitēlija), saistaudu AUDZĒJI — libroma, lipoma (no taukaudiem). osteoma (no kaulaudiem). hondroma (no skrimšļaudiem).
Atsevišķi mēdz nodalīt AUDZĒJI, kas veidojušies no embrionālajiem audiem. Nereti AUDZĒJI klasificē, nosaucot pēc orgāna, kurā tie veidojušies, piem., hepatoma — aknu AUDZĒJI; neirinoma — nervaudu AUDZĒJI; angioma — asinsvadu AUDZĒJI.

Pēc augšanas īpatnībām AUDZĒJI iedala labd. un ļaundabīgajos. Labd. AUDZĒJI (kā epitēlijaudu, tā saistaudu) parasti aug lēni, atbīdot apkārtējos audus, bet neieaugot tajos; labd. AUDZĒJI bieži ietver kapsula, tāpēc operējot tie viegli izlobāmi; tie neveido jaunus audzēja perēkļus — metastāzes un nedod recidīvus.
Ļaund. AUDZĒJI gandrīz vienmēr aug ātri, iespiežas veselajos audos un orgānos (t.s. infiltratīvā augšana), rada metastāzes citās organisma vietās, kur AUDZĒJI šūnas nokļūst ar asinīm vai limfu; ja nav izoperēti visi AUDZĒJI audi, veidojas recidīvi. Ļaund. AUDZĒJI nelabvēlīgi ietekmē AUDZĒJI nesēja organisma biol. funkcijas, saindējot to ar AUDZĒJI audu vielmaiņas produktiem (AUDZĒJI izraisītā intoksikācija) un radot visa organisma novājēšanu (AUDZĒJI ierosinātā kaheksija). Ļaund. AUDZĒJI, kas izveidojies no saistaudiem, sauc par sarkomu, no epitēlijaudiem izveidojušos AUDZĒJI — par vēzi jeb karcinomu.

Vispāratzītas teorijas, kas izskaidrotu AUDZĒJI rašanās cēloņus, pagaidām vēl nav. Patlaban visvairāk izplatītas ir t.s. daudzcēloņu (polietioloģiskā), vīrusu un kancerogēno vielu teorijas. Daudzcēloņu teorija AUDZĒJI izcelsmi saista ar vairāku faktoru iedarbību uz organismu (ķīm. un fizikālie kancerogēnie faktori, onkovīrusi, jonizējošais starojums, kā arī faktori, kas saistāmi ar pārmaiņām pašā saslimušajā organismā, — hormonālā līdzsvara traucējumi, embrionālās attīstības defekti, hron. iekaisumu sekas).

AUDZĒJI sastopami kā cilvēkiem, tā dzīvn.; to izplatības biežums cilvēkiem, pēc statistikas datiem, pēdējos gadu desmitos pieaug, it īpaši lielpilsētās. Šo pieaugumu bieži uzskata par relatīvu un cenšas izskaidrot ar AUDZĒJI pilnīgāku diagnostiku, precīzāku uzskaiti; iedz. vidējā mūža ilguma palielināšanos, bērnu mirstības samazināšanos; tomēr saslimstība ar dažām AUDZĒJI formām (piem., ar plaušu vēzi) pēdējos gadu desmitos pieaug, it sevišķi industriāli attīstītās valstīs (Anglijā, ASV).
Pēc Vispasaules veselības aizsardzības organizācijas datiem (publicēti 1976. g.) par nāves cēloņiem 59 valstīs redzams, ka ļaund. AUDZĒJI ir vienā no pirmajām vietām. Ļaund. AUDZĒJI biežums pēc to lokalizācijas dažādās pasaules valstis ir dažāds un atkarīgs no daudziem faktoriem (meteoroloģiskie apstākļi, sadzīves īpatnības, arodfaktori u.c.).

Ārstēšanā izmanto ķirurģisko, staru un medikamentozo terapiju, kā ari imūnterapiju. Ķirurģiski ārstē labd. AUDZĒJI, kā arī ļaund. AUDZĒJI to attīstības sākumstadijās. Ļaund. AUDZĒJI audus pilnīgi izoperē kopā ar visu orgānu vai tā daļu (radikāla operācija) vai arī tikai uzlabo AUDZĒJI bojātā orgāna funkciju (paliatīvā operācija).
Apstarošana ar rentgenstarojumu, kā arī dažu elementu radioaktīvo izotopu (kobalta, joda, fosfora, zelta u.c.) radītais starojums Var būt patstāvīgs AUDZĒJI ārstēšanas veids vai arī tikai papildināt ķir. ārstēšanu; par patstāvīgu metodi to biežāk lieto ādas, gļotādas (lūpas, mutes dobuma) un vairogdziedzera vēža, kā arī siekalu dziedzera, balsenes, rīkles, sieviešu dzimumorgānu ļaund. AUDZĒJI ārstēšanā.

AUDZĒJI medikamentozajā terapijā izmanto gk. 5 medikamentu grupas:
1) alkilējošos preparātus (tiofosfamīds, novembihīns, ciklofosfāns, sarkolizīns);
2) antimetabolītus (metotreksāts, fluoruracils, ftorafūrs);
3) antibiotikas (aktinomicīni, adriamicīns, bleomicīns, karminomicīns);
4) augu vielu preparātus (kolhamīns, vinblastīns);
5) hormonu preparātus (testosterons, sinestrols, fosfestrols, deksametazons), kurus lieto gk. hormonāli atkarīgu audzēju ārstēšanā. Visi šie preparāti iedarbojas uz AUDZĒJI šūnām — kavē to vairošanos, traucē AUDZĒJI šūnu vielmaiņu un veicina to sabrukumu. Imūnterapija stimulē slimnieka organisma aizsargreakcijas.

Ārstēšanas efektivitāte atkarīga gk. no tā, cik agri AUDZĒJI konstatē; neielaistās slimības stadijās iespējama pilnīga izārstēšana. Jo vēlāk sākta ārstēšana, jo sliktāki rezultāti. Profilaksē liela nozīme masveida pretvēža apskatēm, kurās iespējams atklāt AUDZĒJI agrīnā stadijā un sākt ārstēšanu. Liela nozīme arī savlaicīgai hron. iekaisumu un vēzdraudes slimību ārstēšanai, kā arī darba un sadzīves higiēnas pasākumiem — tie novērš nelabvēlīgu faktoru ietekmi uz organismu.