var būt labdabīgi un ļaundabīgi.

Pēc izcelsmes izšķir 4 GALVAS SMADZEŅU AUDZĒJI grupas:
1) audzēji, kas veidojas no smadzeņu apvalkiem vai to asinsvadiem (piem., meningioma, angioretikuloma) un aug ļoti lēni;
2) audzēji, kas veidojas no pašu smadzeņu audiem, aug tajos samērā strauji (astrocitoma, oligodendroglioma);
3) hipofīzes audzēji, kas aug ļoti lēni;
4) citu orgānu (plaušu, krūšu dziedzeru, nieru) audzēju metastāzes, kas smadzenēs nonākušas ar asinīm.

GALVAS SMADZEŅU AUDZĒJI var izraisīt vispārējas un vietējas pazīmes. Vispārējas pazīmes ir galvassāpes, slikta dūša vai pat vemšana (neatkarīgi no ēšanas), reibonis, psihes pārmaiņas (mainās raksturs, palēninās psih. procesi, rodas pat personības pārmaiņas), redzes traucējumi, epileptiski krampji u.c. Vietējas pazīmes atkarīgas no tā, kādus smadzeņu centrus audzējs saspiež. Traucējumi pakāpeniski palielinās, visbiežāk rodas locekļu vājums un jušanas traucējumi vienā ķermeņa pusē, runas, redzes traucējumi (neredz vienas puses priekšmetus).

GALVAS SMADZEŅU AUDZĒJI vispārējo un vietējo pazīmju sakarība atkarīga no audzēja lokalizācijas, lieluma un no tā, vai tas traucē smadzeņu šķidruma plūsmu. Ja audzējs samērā agri nosprosto smadzeņu šķidruma noplūdi, vairāk izpaužas vispārējas pazīmes. Ja smadzeņu šķidruma noplūdei nekādu šķēršļu nav, rodas gk. vietējās pazīmes. Lai GALVAS SMADZEŅU AUDZĒJI diagnosticētu, vispirms izdara rūpīgu neiroloģisko izmeklēšanu. Lieto arī kontrastizmeklēšanas metodes, kā arī radioaktīvos izotopus.

Ārstē kombinēti. Ja iespējams, audzēju izoperē. Daļā gadījumu pēc operācijas lieto medikamentus, kas kavē audzēja šūnu augšanu, vai izdara apstarošanu. Šāda ārstēšana stipri samazina audzēja šūnu augšanas aktivitāti, un process ilgstoši stabilizējas. Ja audzēja lokalizācijas un slimnieka vispārējā stāvokļa dēļ operācija nav iespējama, lieto ķīmijterapiju un izdara apstarošanu. Bez tam lieto ari hormonus, kas samazina audzēja šūnu augšanas intensitāti.