HORMONI

Grieķu val.: horman
Skaidrojums: (gr. horman ierosināt, iekustināt

— bioloģiski aktīvas vielas, ko asinīs, limfā vai smadzeņu šķidrumā izdala iekšējās sekrēcijas dziedzeri un dažādu audu šūnas (audu HORMONI).

HORMONI piedalās visos organisma neirohumorālās regulācijas procesos, savstarpēji saista atsevišķus orgānus, saskaņo to funkcijas un pielāgo tās konkrētam organisma dzīves posmam vai aktivitātes pakāpei. HORMONI sintēzi un izdalīšanos regulē sarežģīti mehānismi, kas ar hipofīzes starpniecību cits citu ietekmē; tajos svarīga nozīme ir hipotalāmam un HORMONI koncentrācijai asinīs, kā arī galvas smadzeņu lielo pusložu garozai. Pēc ķīm. struktūras HORMONI iedala peptīdhormonos ( hipofīzes hormoni, aizkuņģa dziedzera hormoni, parathormons).
HORMONI, kas sintezējas no aminoskābēm, tām pārveidojoties ( tiroksīns; vairogdziedzera hormoni). un steroīdhormonos ( dzimumhormoni, virsnieru garozas HORMONI; skat. virsnieru hormoni). Katrs HORMONI ietekmē kādu noteiktu orgānu vai organisma funkciju. Tā kā HORMONI ir bioloģiski aktīvas vielas, tie iedarbojas jau ļoti niecīgā daudzumā. HORMONI parasti nav sugai specifiski, tāpēc lielākā daļa HORMONI, kas iegūti no dzīvn. (arī sintētiskie), darbojas cilv. organismā ( hormonu preparāti). Dažiem peptīdhormoniem ir antigēnu īpašības, un, ievadīti organismā, tie ierosina imūnreakcijas: rodas antihormoni, kas inaktivē ievadīto svešo HORMONI.

Ietekmējot fermentsistēmu aktivitāti, HORMONI regulē augšanas un šūnu diferencēšanās procesus, uztur konstantu organisma iekšējo vidi ( nātrija, kalcija sāļu, glikozes u.c. vielu koncentrāciju asinīs). koordinē un apvieno organisma funkcijas. Tie ietekmē arī augstāko nervu darbību. Hormonus, kas sekmē olbv. uzkrāšanos, kā arī muskulatūras u.c. audu attīstību, sauc par anaboliskajiem HORMONI.
Organisma normālai darbībai nepieciešami visi HORMONI, turklāt noteiktā attiecībā. Pārmērīgs vai nepietiekams kāda HORMONI daudzums asinīs var izraisīt dažādus traucējumus. Audu HORMONI jeb t.s. parahormoni pēc ķīm. uzbūves ir peptīdi vai amīni. Tie ir histamīns (paplašina sīkos asinsvadus), serotonīns un angiotenzīns (abi sašaurina asinsvadus), bradikinīns (paplašina asinsvadus), kuņģa un zarnu hormoni, neirohormoni u.c.
  • Komentāri: 2 no 2
2010-05-10 20:37:33

Julija

jaa...ljoti interesanta informaacija..

2010-03-22 11:16:01

santija

ļoti forši un interesanti.

Pievienot komentāru