iekšējās sekrēcijas dziedzeris. VIRSNIERE ir neliels, plakans veidojums uz nieres augšējā pola (garums 4—6 cm, platums 2—3 cm, biezums 3—6 cm, masa 10—15 g), kas saņem ļoti daudz asiņu. Katru VIRSNIERE apņem blīva saistaudu kapsula. Dziedzera perifēriju veido t.s. garoza, bet centru — serde. Šīs daļas ir pilnīgi atšķirīgas gan pēc izcelsmes, gan arī pēc uzbūves un funkcijas. Tās uzskata par 2 pilnīgi patstāvīgiem dziedzeriem. VIRSNIERE garozu veido irdeni saistaudi un dziedzeraudi. Šī daļa producē kortikosteroīdus (↑ virsnieru hormoni). VIRSNIERE serdi veido lielas, grupās novietotas šūnas, kuru citoplazmā ir daudz sīku graudiņu, kas ar hroma krāsām krāsojas spilgti dzelteni. Šīs īpašības dēļ serdes šūnas sauc par feohromocītiem. Tās uzskata par īpatnēji pārveidotām nervu šūnām. Bez tam serdē ir arī simpātiskās nervu sistēmas šūnas. Serdes daļa izdala adrenalīnu un noradrenalīnu.