VĪRUSHEPATĪTS
infekciozā dzeltenā kaite
Botkina slimība
Latīņu val.: lat. virus inde + gr. hēpar, hēpatos aknas-
Starptautiskā slimību klasifikācija (ssk10)
Kods: B15-B19
Klasifikātorā:- Infekcijas un parazitāras slimības A00-B99
- Vīrushepatīts B15-B19
- Akūts A hepatīts B15
- Akūts B hepatīts B16
- Citi akūti vīrushepatīti B17
- Hronisks vīrushepatīts B18
- Neprecizēts vīrushepatīts B19
- Infekcijas un parazitāras slimības A00-B99
-
Avots
Populārā medicīnas enciklopēdija, 1984. gads.
vispārēja vīrusu ierosināta akūta cilv inf. slimība, kam gk. raksturīgs aknu bojājums. Uz slimības inf.ciozo raksturu pirmais norādījis krievu ārsts S. Botkins.
VĪRUSHEPATĪTS ir plaši izplatīts visā pasaulē. Visvairāk slimo rudenī un ziemā. Inf. avots ir slims cilv. vai vīrusu nēsātājs. Ir vairākas VĪRUSHEPATĪTS formas: biežāk sastopams ir VĪRUSHEPATĪTS A (infekciozais VĪRUSHEPATĪTS) un VĪRUSHEPATĪTS B (seruma hepatīts). Ar VĪRUSHEPATĪTS A slimo gk. bērni. Tas izplatās ar inficētu pārtiku, ūdeni, kā arī ar pilieniem pa gaisu. Inkubācijas periods ilgst 3—4 ned. Pēc pārslimošanas rodas stabila imunitāte.
Ar VĪRUSHEPATĪTS B slimo gk. pieaugušie un zīdaiņi. Inficēšanās visbiežāk notiek ar asinīm vai to preparātiem. Inkubācijas periods 2—12 mēn. Slimības gaita smagāka nekā VĪRUSHEPATĪTS A, imunitāte ir īslaicīga. VĪRUSHEPATĪTS sākas ar paaugstinātu t°, ēstgribas trūkumu, gripai līdzīgām parādībām vai sāpēm locītavās. Pēc 7—15 dienām pievienojas aknu iekaisums (hepatīts). Āda kļūst dzeltena, urīns — tumšs, izkārnījumi — pelnu pelēki.
Parasti slimība ilgst 2—4 ned. un beidzas ar izveseļošanos. Dažreiz, it sevišķi, ja ārstēšanos nesāk laikus un stingri neievēro ārsta noteikto režīmu, var rasties hron. hepatīts, aknu ciroze, žults ceļu iekaisums u.c. komplikācijas. Biežāk šādas sekas vērojamas pēc VĪRUSHEPATĪTS B pārslimošanas. Slimība var norisēt arī bezsimptomu formā (diagnozi tad nosaka pēc bioķīmiskām novirzēm asinīs vai morfoloģiskiem konstatējumiem aknu biopsijā) vai bezikteriskā formā (bez dzeltenas ādas krāsas).
Slimnieku ārstē slimnīcā. Akūtajā slimības periodā jāievēro stingrs gultas režīms, atbilstoša diēta (dārzeņi, augļi, biezpiens, vārīta gaļa un zivis, sulas, minerālūdeņi; ierobežots tauku daudzums; ↑ arī ārstnieciskais uzturs). vit. (sevišķi C un B12), īpaši smagos gadījumos — hormonu terapija, hemosorbcija, hiperbāriskā oksigenācija. Pēc izrakstīšanās no slimnīcas cilv,, kas pārslimojuši VĪRUSHEPATĪTS A, atrodas dispansera uzskaitē, līdz pilnīgi atveseļojas, bet cilv., kas pārslimojuši VĪRUSHEPATĪTS B, ne mazāk par 1 g.
Profilakse. Slimnieka savlaicīga izolācija, dažādi higiēnas pasākumi (apdzīvoto vietu aptīrīšana un kanalizācija, ūdensvadu ierīkošana, mušu iznīcināšana, personiskās higiēnas ievērošana u.c). Bērnu kolektīvā palielinoties saslimstībai ar VĪRUSHEPATĪTS, bērniem ievada gamma globulīnu.
VĪRUSHEPATĪTS ir plaši izplatīts visā pasaulē. Visvairāk slimo rudenī un ziemā. Inf. avots ir slims cilv. vai vīrusu nēsātājs. Ir vairākas VĪRUSHEPATĪTS formas: biežāk sastopams ir VĪRUSHEPATĪTS A (infekciozais VĪRUSHEPATĪTS) un VĪRUSHEPATĪTS B (seruma hepatīts). Ar VĪRUSHEPATĪTS A slimo gk. bērni. Tas izplatās ar inficētu pārtiku, ūdeni, kā arī ar pilieniem pa gaisu. Inkubācijas periods ilgst 3—4 ned. Pēc pārslimošanas rodas stabila imunitāte.
Ar VĪRUSHEPATĪTS B slimo gk. pieaugušie un zīdaiņi. Inficēšanās visbiežāk notiek ar asinīm vai to preparātiem. Inkubācijas periods 2—12 mēn. Slimības gaita smagāka nekā VĪRUSHEPATĪTS A, imunitāte ir īslaicīga. VĪRUSHEPATĪTS sākas ar paaugstinātu t°, ēstgribas trūkumu, gripai līdzīgām parādībām vai sāpēm locītavās. Pēc 7—15 dienām pievienojas aknu iekaisums (hepatīts). Āda kļūst dzeltena, urīns — tumšs, izkārnījumi — pelnu pelēki.
Parasti slimība ilgst 2—4 ned. un beidzas ar izveseļošanos. Dažreiz, it sevišķi, ja ārstēšanos nesāk laikus un stingri neievēro ārsta noteikto režīmu, var rasties hron. hepatīts, aknu ciroze, žults ceļu iekaisums u.c. komplikācijas. Biežāk šādas sekas vērojamas pēc VĪRUSHEPATĪTS B pārslimošanas. Slimība var norisēt arī bezsimptomu formā (diagnozi tad nosaka pēc bioķīmiskām novirzēm asinīs vai morfoloģiskiem konstatējumiem aknu biopsijā) vai bezikteriskā formā (bez dzeltenas ādas krāsas).
Slimnieku ārstē slimnīcā. Akūtajā slimības periodā jāievēro stingrs gultas režīms, atbilstoša diēta (dārzeņi, augļi, biezpiens, vārīta gaļa un zivis, sulas, minerālūdeņi; ierobežots tauku daudzums; ↑ arī ārstnieciskais uzturs). vit. (sevišķi C un B12), īpaši smagos gadījumos — hormonu terapija, hemosorbcija, hiperbāriskā oksigenācija. Pēc izrakstīšanās no slimnīcas cilv,, kas pārslimojuši VĪRUSHEPATĪTS A, atrodas dispansera uzskaitē, līdz pilnīgi atveseļojas, bet cilv., kas pārslimojuši VĪRUSHEPATĪTS B, ne mazāk par 1 g.
Profilakse. Slimnieka savlaicīga izolācija, dažādi higiēnas pasākumi (apdzīvoto vietu aptīrīšana un kanalizācija, ūdensvadu ierīkošana, mušu iznīcināšana, personiskās higiēnas ievērošana u.c). Bērnu kolektīvā palielinoties saslimstībai ar VĪRUSHEPATĪTS, bērniem ievada gamma globulīnu.
2011-10-13 17:13:56
ii
vismaz gadu
2011-05-21 21:21:52
bb
tā essi nocieties? dabūtu B vispār vari aizmirst, stingri pēc režīma pienu sūktu caur marli
2009-02-19 16:17:01
AA
Cik ilgi nav ieteicams lietot alkoholu pēc A hepatiita izslimošanas?
Komentāri: 3 no 3