dabiski ārstn. minerālūdeņi, kam ir palielināts minerālvielu (retāk organisko vielu) un gāzu daudzums, specifiskas fizikālās īpašības (t, radioaktivitāte u.tml.) un kas labvēlīgi iedarbojas uz cilv. organismu.

MINERĀLŪDEŅI, ārstnieciskie ārstn. faktori ir vairāki.

1.Mineralizācija (lielāka par 2 g/l). Pēc mineralizācijas pakāpes izšķir vāji, vidēji, stipri mineralizētus ūdeņus un pārsātinātos MINERĀLŪDEŅI, ārstnieciskie (sālsūdeņi), kam mineralizācija ir lielāka par 35 g/l.

2.Jonu sastāvs. galv. katjoni ir nātrijs, magnijs, kalcijs, galv. anjoni — hlors, sulfāti, hidrogenkarbonāti. (Nozīmīgi ir visi komponenti, kuru daudzums ūdenī nav mazāks par 20 mgekv./% . Pēc pārsvarā esošajiem anjoniem ārstnieciskos MINERĀLŪDEŅI, ārstnieciskie iedala hidrogenkarbonātu, hidrogenkarbonātu-sulfātu, sulfātu, sulfātuhlorīdu, hidrogenkarbonātu-sulfātu-hlorīdu, hidrogenkarbonātu-hlorīdu un hlorīdu klasē; katrai klasei atkarībā no katjonu sastāva ir vairākas apakšklases.

3.Gāzu sastāvs. Bioloģiski aktīvas ir ogļskābā gāze (vairāk nekā 0,5 g/l), sērūdeņradis (vairāk nekā 10 mg/1), slāpeklis un metāns. Visplašāk dabā izplatīti siltie ogļskābie MINERĀLŪDEŅI, ārstnieciskie.

4.Mikrokomponentu (minerālo un organisko) sastāvs: dzelzs, bors, jods, fluors, varš, kobalts, mangāns u.c, kā arī biol.-iski aktīvas organiskās vielas — humuss, naftēnskābes, bitumi un zemākās taukskābes. minerālvielas un organiskās vielas var būt dažādās attiecībās.

5.radioaktivitāte (īpatnējā aktivitāte > 185 Bq/1 jeb 5 nCi/1). Radioaktīvos MINERĀLŪDEŅI, ārstnieciskie iedala 2 grupās — radona (↑ radona ūdeņi, ārstnieciskie) un rādija MINERĀLŪDEŅI, ārstnieciskie. Rādija MINERĀLŪDEŅI, ārstnieciskie satur rādija sāļus un arī radonu.

6.MINERĀLŪDEŅI, ārstnieciskie aktīvā reakcija — bāziska, neitrāla, skāba.

7.temperatūra. Izšķir vēsus (t° zemāka par 20°), siltus (20—36°), karstus jeb termālus (37—42°), ļoti karstus jeb hipertermālus MINERĀLŪDEŅI, ārstnieciskie (virs 42°).

MINERĀLŪDEŅI, ārstnieciskie izmanto pēc ārsta norādījumiem gan ārīgi — peldēm, dušām un citur (↑ balneoterapija), gan iekšķīgi dažādu hronisku kuņģa un zarnu, aknu, žultspūšļa, urīnceļu, augšējo elpošanas ceļu slimību, vielmaiņas traucējumu ārstēšanā.

MINERĀLŪDEŅI, ārstnieciskie ārstn. iedarbība atkarīga no visiem MINERĀLŪDEŅI, ārstnieciskie ārstn. faktoriem. Organisma atbildes reakcija savukārt ir atkarīga no atsevišķu orgānu, orgānu sistēmu funkcionālā stāvokļa. Lietojot ārstn. MINERĀLŪDEŅI, ārstnieciskie iekšķīgi, tie iedarbojas vispirms uz mutes, kā arī kuņģa un zarnu gļotādu, kur atrodas daudz receptoru; MINERĀLŪDEŅI, ārstnieciskie izšķīdušās vielas uzsūcas organismā, nonāk asinīs un neirohumorālā ceļā iedarbojas uz atsevišķu orgānu, orgānu sistēmu funkciju un arī uz visu organismu. Vāji mineralizēto MINERĀLŪDEŅI, ārstnieciskie dzeršana palīdz izdalīt no organisma dažādus sāļus, vielmaiņas produktus; šādus MINERĀLŪDEŅI, ārstnieciskie bieži lieto par galda MINERĀLŪDEŅI, ārstnieciskie. MINERĀLŪDEŅI, ārstnieciskie par ārstn. līdzekli lieto tikai pēc ārsta norādījumiem, — nepareizi un nevietā lietoti MINERĀLŪDEŅI, ārstnieciskie var būt pat kaitīgi.
Ārstēšanās kurss parasti nepārsniedz 1 mēn.; MINERĀLŪDEŅI, ārstnieciskie ar noteiktu t° (20—40°) dzer 2—3 reizes dienā, 15—60 min. pirms ēšanas 100—200 g (1/2—1 glāze) vienā reizē. Dažreiz, piem., izdarot žultspūšļa drenāžu, vienā reizē iedzertais MINERĀLŪDEŅI, ārstnieciskie daudzums var būt arī lielāks (400 g). MINERĀLŪDEŅI, ārstnieciskie ar labiem panākumiem var dzert no avotiem (kūrortos), kā arī no pudelēm. galv. dzeramie MINERĀLŪDEŅI, ārstnieciskie parādīti tabulā. MINERĀLŪDEŅI, ārstnieciskie labvēlīgā ietekme ir lielāka, jā MINERĀLŪDEŅI, ārstnieciskie lieto kompleksā ar pareizu režīmu, diētu, klimatterapiju u.c. Slimības saasinājuma periodā MINERĀLŪDEŅI, ārstnieciskie dzert nedrīkst.

Bez dabiskajiem MINERĀLŪDEŅI, ārstnieciskie lieto ari mākslīgos MINERĀLŪDEŅI, ārstnieciskie gan iekšķīgi (piem., zelteri), gan ārīgi (peldes u.c).