īss slēdziens par slimības gadījuma būtību. Izvērstas, pilnīgas DIAGNOZE noteikšana iespējama pēc vispusīgas slimnieka izmeklēšanas (↑ diagnostika). Pilnīga DIAGNOZE sniedz samērā vispusīgu informāciju par slimnieka veselības traucējumu raksturu, norādot slimības formu, stadiju, lokalizāciju, cēloņus un dažkārt arī citus slimību raksturojošus apstākļus. Ja slimniekam ir vienlaikus vairākas slimības, izšķir galveno DIAGNOZE, blakusdiagnozi un komplikācijas. Galvenajā DIAGNOZE norāda pamatslimību, kas rada lielākos veselības traucējumus. Dažreiz galv. DIAGNOZE ietver vairākas savstarpēji saistītas slimības — piem., hron. bronhīts, plaušu emfizēma. Blakusdiagnozē norāda slimības, kas ar pamatslimību nav tieši saistītas un izraisa mazākus veselības traucējumus. Pamatslimībai var būt komplikācijas, piem., čūlas slimība var komplicēties ar kuņģa asiņošanu. Nepilnīgi noteiktu DIAGNOZE pēc pirmās iepazīšanās ar slimnieku sauc par pagaidu DIAGNOZE. Slimnīcā mirušiem cilv. pēc patoloģiski anat. izmeklēšanas nosaka patoloģiski anatomisko diagnozi.