PLAUŠU EMFIZĒMA

Latīņu val.: emphysema pulmonum
  • Starptautiskā slimību klasifikācija (ssk10)
    Kods: J43
    Klasifikātorā:
    • Elpošanas sistēmas slimības J00-J99
      • Hroniskas dziļāko elpceļu slimības J40-J47
        • Emfizēma J43
        • Maklauda (Macleod) sindroms J43.0
        • Panlobulāra emfizēma J43.1
        • Centrilobulāra emfizēma J43.2
        • Cita veida emfizēma J43.8
        • Neprecizēta emfizēma J43.9
  • Avots
    Populārā medicīnas enciklopēdija, 1984. gads.

slimība, kam raksturīgs pārmērīgs gaisa daudzums alveolās; gaiss tur uzkrājas plaušu audu elastības zuduma un alveolu starpsienu bojājumu dēļ un izraisa elpošanas un asinsrites traucējumus. PLAUŠU EMFIZĒMA var būt akūta un hroniska. Akūtā PLAUŠU EMFIZĒMA pāriet, tikko likvidēts tās cēlonis, piem., bronhiālās astmas lēkme. Hroniskā PLAUŠU EMFIZĒMA ir biežāka par akūto, it sevišķi vecākiem cilvēkiem. PLAUŠU EMFIZĒMA attīstību sekmē bronhīts, sevišķi tad, ja tas saistīts ar aizdusu (bronhospazmas). PLAUŠU EMFIZĒMA bieži pievienojas bronhiālajai astmai, plaušu tbe, pneimosklerozei, pneimokoniozei. Iekaisušie bronhi daļēji nosprostojas ar krēpām; tam savukārt seko alveolu paplašināšanās un uzpūšanās. Lai alveolas atbrīvotu no gaisa, jāizelpo ar lielu spiedienu, bet tad sašaurinās sīkie bronhi, kas atkal atveras tikai ieelpā. Tāpēc ieelpot ir viegli, bet izelpot — grūti. Alveolās pakāpeniski uzkrājas arvien vairāk gaisa, un līdz ar to PLAUŠU EMFIZĒMA pastiprinās. Tāpat PLAUŠU EMFIZĒMA attīstību sekmē mugurkaula un krūškurvja deformācija. Parasti saslimst 40—60 g. vecumā. Vīrieši slimo 2—3 reizes biežāk nekā sievietes. Galv. pazīme — klepus; krēpu maz. Slimības sākumā aizdusa saistīta ar fiz. slodzi, vēlāk tā kļūst pastāvīga. Krūškurvis pakāpeniski iegūst mucas formu. Lūpas, ausis, pirkstu gali kļūst zilgani. Nereti ir sejas, arī plakstiņu tūska, sevišķi no rītiem. Slimībai progresējot, kad rodas sirdsdarbības traucējumi, var pievienoties kāju un visa ķermeņa tūska. Stipri samazinās plaušu funkcionālās spējas. Slimības norise ir ilgstoša — 20 un vairāk gadu. Ārstēšana. Slimnieks nedrīkst strādāt smagu fiz. darbu un uzturēties telpās, kur gaiss putekļains vai piesmēķēts. Ļoti liela nozīme ir ārstn. fizkultūrai, kas trenē izelpu, lai tā kļūtu spēcīgāka. Šajā nolūkā ieteicami elpošanas vingrinājumi guļus. Uz vēdera var likt smagus priekšmetus — grāmatas vai smilšu maisiņus; tas uzlabo diafragmālo elpošanu. PLAUŠU EMFIZĒMA sākumstadijā ik rītus ieteicami meža skrējieni (1—3 km). Vēlama arī regulāra klimatterapija Krimas dienvidu piekrastes kūrortos. Profilakse tāda pati kā bronhiālajai astmai.
  • Komentāri: 1 no 1
2013-07-29 22:28:40

Maija

Vai šī slimība var radīt nosmakšanu un letālu iznākumu? Un kā rīkoties un kādas zāles var atvieglot, šīs slimības aso formu, kas atvieglina gaisa izvadi?

Pievienot komentāru