alerģiska slimība ar recidivējošu lēkmjveida aizdusu, ko izraisa sīko un vid., bronhu spazmas, kā arī to gļotādas pietūkums un pastiprināta gļotdziedzeru sekrēcija.

bronhiālo ASTMA ierosina dažādi infekciozas un neinfekciozas dabas alergēni. 80—90% gadījumu konstatē infekciozus faktorus — dažādas baktērijas, vīrusus, patogēnās sēnes, helmintus un vienšūņus. Vislielākā nozīme ir hroniskiem inf. perēkļiem bojātos zobos, mandelēs, deguna blakusdobumos, bronhos, plaušās, žultsvados, zarnās, priekšdziedzerī un citur.
Neinfekciozie bronhiālās ASTMA izraisītāji var būt ļoti dažādi: ziedputekšņi (sevišķi timotiņa un auzenes); uztura alergēni, ko satur vēži, zemenes, tomāti, apelsīni, citroni, zivis, olas, liesa gaļa, svaigs piens, kviešu maize, vīns, alus, konjaks, kafija, tēja, kakao, medus, šokolāde, rieksti, soja; sadzīves alergēni (mājas putekļi u.c.); epidermālie alergēni (dažādu dzīvn. spalvas); medikamentozie alergēni.

Bronhiālās ASTMA attīstību var veicināt slikti klimatiskie apstākļi (mitrums, aukstums, vējš), nervu sistēmas novājināšanās, kā arī iedzimta nosliece. Alergēniem atkārtoti nokļūstot organismā, rodas pastiprināts jutīgums, kura izpausme ir bronhiālās ASTMA lēkmes.
Lēkmes visbiežāk iestājas piepeši, bet daži slimnieki jūt to tuvošanos — iepriekš sākas klepus, sāpes aiz krūšu kaula, šķaudīšana, vēdera uzpūšanās. Parasti lēkmes rodas naktī vai agri no rīta. Sevišķi apgrūtināta un pagarināta ir izelpa, dzirdami skaļi, svelpjoši trokšņi. Lēkme ilgst no dažām min. līdz 3—4 st., reizēm pat ilgāk (tādos gadījumos lēkme pārvēršas astmatiskā stāvoklī). Slimnieka seja ir pelēki bāla, pārklāta lipīgiem sviedriem, kakla vēnas pietūkušas, acu āboli nedaudz izspiedušies, to asinsvadi paplašināti, runa saraustīta, jo traucē apgrūtināta elpošana. Lēkme beidzas, pastiprināti izdaloties krēpām. Bronhiālās ASTMA komplikācijas ir plaušu emfizēma, pneimoskleroze, sirdsdarbības traucējumi.

Ārstēšana. Lēkmes likvidēšanai lieto adrenalīna, efedrīna, eifilīna, atropīna injekcijas. Vieglas lēkmes var novērst ar karstām kāju peldēm vai sinepju plāksteriem un bankām. Atkrēpošanu veicina zāļu tējas (māllēpes, vaivariņi, gaiļbiksītes, Islandes ķērpis). Tikai ar ārsta ziņu lietojama vakcīnu terapija, glikokortikoīdi (prednizolons, triamcinolons, deksametazons), plaša spektra antibiotikas. Visvairāk piemērotie kūrorti — Kislovodska, kūrorti Krimas dienvidu piekrastē, Džermuka. Bronhiālās ASTMA slimniekus LPSR ārstē Siguldas, Bīriņu un Mežciema sanatorijā.

profilakse. Jāsargājas no atkārtotiem bronhītiem vai plaušu karsoņiem, jo tie var pastiprināt organisma jutīgumu. Nedrīkst uzturēties putekļainās, piesmēķētās telpās. Ja bronhiālā ASTMA saistīta ar darba telpu gaisa piesārņotību, jāmaina darbs. Ieteicams dzīvot vietās ar sausu un siltu klimatu. Katru dienu jātrenē izelpa, tai jābūt lēnai, dziļai, jo ātra izelpa palielina bronhu sienu pretestību un tāpēc pasliktinās elpošana. Jānorādās, it sevišķi izmantojot ūdens procedūras. Aizliegts smēķēt un lietot alkoholiskus dzērienus.