Pastaiga ir viena no klimatterapijas metodēm; veseli cilv. PASTAIGAS izmanto veselības nostiprināšanai, slimi — veselības uzlabošanai. Sanatorijās un kūrortos plaši lieto t.s. terenkūrus — dozētas PASTAIGAS apvidū ar mainīgu reljefu, kur kāpuma leņķis ir 3—15°; slodzi dozē, ņemot vērā maršruta garumu (viegls terenkūrs — 500 m, vid. terenkūrs — 1500 m, grūtāks terenkūrs — 3000 m), kāpuma leņķi, iešanas ātrumu, atpūtas brīžu biežumu un ilgumu. Atbilstoši fiz. sagatavotībai izstrādāti terenkūri palielina organisma izturību, stiprina un uzlabo asinsrites sistēmas, kā arī elpošanas orgānu darbību; paaugstinās nervu un muskuļu, arī veģetatīvās nervu sistēmas tonuss, uzlabojas vielmaiņa. PASTAIGAS maršrutiem jāizvēlas iespējami krāšņākas vietas, lai rastos spēcīgākas pozitīvās emocijas, kas labvēlīgi ietekmē garastāvokli. Kopā ar citiem klimatterapijas veidiem (aeroterapiju, saules terapiju, peldēšanos) PASTAIGAS samazina meteoropatoloģiskās reakcijas cilvēkiem, kam ir pastiprināta reakcija uz krasām meteoroloģisko faktoru maiņām. Tiek izveidoti visam kūrortam kopīgi terenkūra maršruti (tādi ir Sočos, Kislovodskā u.c.) un atsevišķu sanatoriju maršruti. Katru maršrutu dabā apzīmē ar noteiktas krāsas rādītājiem. Maršrutā ik pēc 150—200 m izvieto ērtus soliņus atpūtai vietās, no kurām paveras skats uz krāšņām ainavām. Slodzi palielina, pagarinot distanci, palielinot kāpuma leņķi, gājiena tempu, samazinot atpūšanās vietu skaitu un tamlīdzīgi. PASTAIGAS vēlamas rīta un agra vakara stundās, izvairoties no karstās pusdienas saules. PASTAIGAS ieteicamas cilvēkiem, kam ir hipertoniskā slimība I—II stadijā, aterosklerotiskā kardioskleroze, neiroze, elpošanas orgānu slimības (hron. bronhīts, plaušu emfizēma, bronhiālā astma). vielmaiņas traucējumi (aptaukošanās). Piejūras kūrortos, kur reljefs līdzens, cilvēkam, kam ir šīs slimības, dozēto PASTAIGAS distanci palielina līdz 8—10 km dienā.