— saistaudu ieaugšana sirds muskulatūrā. Galvenie KARDIOSKLEROZE cēloņi ir sirds muskulatūras nepietiekama apgāde ar asinīm sirds vainagartēriju aterosklerozes dēļ vai miokardīts (sirds muskulatūras iekaisums). Tāpēc izšķir aterosklerotisko un miokardītisko KARDIOSKLEROZE. Tā var būt difūza (vispārēja) vai perēkļveidīga. Difūzajai KARDIOSKLEROZE raksturīga saistaudu vienmērīga ieaugšana sirds muskulatūrā. Perekļveidigā KARDIOSKLEROZE rodas pēc pārciesta miokarda infarkta, kad atmirušajā vietā paliek rēta. Nereti vienlaikus ir abi KARDIOSKLEROZE veidi. KARDIOSKLEROZE izpausmes veids atkarīgs no sklerotiskā procesa intensitātes un plašuma. Sāpes sirds apvidū (stenokardija) vairāk raksturīgas sirds vainagartēriju aterosklerozei un biežāk uznāk agrajās KARDIOSKLEROZE stadijās. Vēlāk, kad saistaudi pārņēmuši visu sirds muskulatūru, rodas stipri sirdsdarbības traucējumi un sirds mazspēja. Viena no pirmajām KARDIOSKLEROZE pazīmēm ir aizdusa — sākumā pēc fiz. piepūles, bet vēlāk arī miera stāvoklī. Slimniekiem var būt arī sirds ritma traucējumi, kas izpaužas vai nu ekstrasistoļu, vai mirgošanas aritmijas veidā. KARDIOSKLEROZE slimniekiem sirds pamazām paplašinās un rodas asins sastrēgumi plaušās un aknās; parādās tūska, kas sākumā manāma tikai vakaros kājās, bet vēlāk arī citur. Ada slimniekiem ir zilgana. Ārstēšana. Cilvēkiem, kas slimo ar KARDIOSKLEROZE, stingri jāievēro pareizs darba un atpūtas režīms. Darbam jāatbilst asinsrites sistēmas stāvoklim. Diētā ierobežo sāls un šķidruma daudzumu. Medikamenti lietojami pēc ārsta norādījumiem. Smagākos gadījumos nepieciešama ārstēšanās slimnīcā. Profilakse. Jācenšas izsargāties no aterosklerozes, miokardīta un citām sirds slimībām.