lēkmjveida sāpes sirds apvidū, kuras rada skābekļa trūkums sirds muskulatūrā.

STENOKARDIJA ir nevis patstāvīga slimība, bet to slimību pazīme, kuras rada asinsrites traucējumus sirds muskulatūrā. Biežākais STENOKARDIJA cēlonis ir sirds vainagartēriju ateroskleroze, bet STENOKARDIJA pamatā var būt arī reimatisms, mezglainais periarterīts, sifiliss u.c.

Tipiskas STENOKARDIJA lēkmes raksturīga pazīme ir sāpes sirds apvidū, kuras izstaro uz kreiso plecu un kreiso roku, reizēm arī uz kakla kreiso pusi un apakšžokli; mazāk tipiskos gadījumos sāpes var izstarot arī uz krūšu labo pusi, labo roku, pakrūti vai citur. STENOKARDIJA lēkmi var radīt faktori, kas ietekmē asinsriti sirds vainagartērijās vai palielina skābekļa patēriņu sirds muskulatūrā, piem., uztraukums, fiz. pārpūle, asinsspiediena strauja paaugstināšanās vai pazemināšanās, aukstums, stipra asiņošana, saindēšanās, smēķēšana.
Ļoti liela nozīme STENOKARDIJA lēkmes izcelsmē ir CNS stāvoklim, jo CNS regulē gan skābekļa patēriņu sirdī, gan sāpju kairinājuma slieksni un zināmā mērā arī asinsvadu spraigumu. Tāpēc tiešas saistības starp STENOKARDIJA lēkmju biežumu un stiprumu un sirds vainagartēriju bojājuma pakāpi nav. Sāpju stiprums un ilgums var būt dažāds. Parasti STENOKARDIJA lēkme ilgst dažas min. Stiprām sāpēm var pievienoties baiļu sajūta. Kad lēkme pāriet vai nu pati no sevis, vai pēc validola vai nitroglicerīna lietošanas, cilv. atkal jūtas vesels. Elektrokardiogramma STENOKARDIJA lēkmju starplaikā var būt normāla.

Pēc smagākas STENOKARDIJA lēkmes vairākas dienas var būt nedaudz paaugstināta t (pāri par 37°) un dažos asins izmeklējumos var parādīties novirze no normas. STENOKARDIJA līdzīgas sāpes sirds apvidū var radīt arī ribstarpu nervu iekaisums vai to kairinājums sakarā ar pārmaiņām mugurkaula skriemeļos, kreisās pleca locītavas artroze vai iekaisums, perikardīts, plaušu un pleiras iekaisums kreisajā pusē, barības vada vai kuņģa slimības, diafragmas trūce, žultspūšļa iekaisums, dažreiz arī bojāti zobi, deguna blakusdobumu iekaisums vai citi faktori. Ja novērš sāpju cēloni, šī t.s. reflektoriskā STENOKARDIJA parasti pazūd. STENOKARDIJA norise atkarīga no cēloņa. Vainagartēriju aterosklerozes gadījumā stenokardijai ir hron. gaita ar periodisku uzlabošanos.

Ārstēšana. Slimniekam katrā ziņā jāgriežas pie ārsta. No medikamentiem STENOKARDIJA lēkmes visātrāk pārtrauc nitroglicerīns, kas labi uzsūcas caur mutes dobuma gļotādu, tāpēc nitroglicerīna tableti paliek zem mēles. Var lietot arī 1% nitroglicerīna šķīdumu spirtā, ko pa 2 pil. uzpilina uz cukurgrauda un izsūkā. Dažreiz STENOKARDIJA lēkmi izdodas pārtraukt ar validolu. Izmanto arī vairākus citus medikamentus. Ja STENOKARDIJA lēkmes ir biežas un smagas, jāārstējas slimnīcā.

Profilakse. Jāārstē pamatslimība (ateroskleroze u.c). Jāievēro pareizs darba, atpūtas un uztura režīms un jānovērš nervu sistēmas pārslodze. Nedrīkst lietot alkoholiskus dzērienus un smēķēt.