gremošanas trakta daļa, kas aizvada barību no rīkles uz kuņģi. BARĪBAS VADS sākas 6.—7. kakla skriemeļa līmenī, iziet cauri krūšu dobumam, diafragmai un beidzas 11. krūšu skriemeļa līmenī, pārejot kuņģī. BARĪBAS VADS garums 25— 30 cm (visa barības ceļa garums no priekšzobiem līdz kuņģim, t.i., ieskaitot mutes dobumu, rīkli un barības vadu, ir 40—42 cm). BARĪBAS VADS aizmugurē atrodas mugurkauls, priekšpusē — elpvads, kreisais bronhs un sirds ar sirds somiņu. Krūšu aortas lielākā daļa atrodas pa kreisi no BARĪBAS VADS, tikai diafragmas apvidū — aiz tā. Barības vadu klāj gļotāda, veidojot gareniskas krokas, kas var izlīdzināties, pa BARĪBAS VADS virzoties barībai. Zem gļotādas ir labi attīstīta irdeno saistaudu kārta — zemgļotāda, kurā atrodas BARĪBAS VADS dziedzeri. Nākamā kārta ir BARĪBAS VADS muskulatūra, kas sastāv no iekšējā cirkulārā un ārējā gareniskā slāņa. BARĪBAS VADS augšējā daļā ir šķērssvītru muskulatūra, bet apakšēja — gludā. Muskulatūrai viļņveidīgi saraujoties virs barības kumosa un vienlaikus atslābstot zem tā, barība pa BARĪBAS VADS pārvietojas uz kuņģi. BARĪBAS VADS ārējo kārtu — adventīciju veido irdenie saistaudi, kas vaļīgi saista BARĪBAS VADS ar apkārtējiem orgāniem. BARĪBAS VADS ir 3 sašaurinājumi: augšējais (kakla) — pašā BARĪBAS VADS sākumā, vidējais (krūšu) — 4.—5. krūšu . skriemeļa līmenī, kur BARĪBAS VADS krusto kreisais bronhs, un apakšējais (diafragmas) — vietā, kur BARĪBAS VADS iet cauri diafragmai. Šajās vietās rīšanas laikā var aizķerties vai iestrēgt cieti un asi priekšmeti, piem., kauli, asakas, nejauši norītas pogas. Barība pa BARĪBAS VADS virzās ātri un tikai apakšējā daļā īsu laiku aizkavējas. Tāpēc arī iekaisumi un apdegumi biežāk sastopami BARĪBAS VADS apakšējā daļā. Vajadzības gadījumā BARĪBAS VADS var izoperēt un aizstāt ar tievo zarnu vai kāda sintētiska materiāla cauruli.