elpvada sazarojumi, pa kuriem cirkulē gaiss.
Elpvads 4. krūšu skriemeļa līmenī sadalās 2 galv. BRONHI. Labais galv. BRONHI ir īsāks, platāks un iet stāvāk, tāpēc lielākā daļā ieelpotā gaisa nonāk labajā plaušā. Kreisais galv. BRONHI ir garāks, šaurāks un atzarojas gandrīz taisnā leņķī, tāpēc kreisajā plaušā nonāk mazāk gaisa. Ieejot plaušās, BRONHI sadalās atbilstoši plaušu daivām (labajā plaušā 3, kreisajā 2) par daivu BRONHI, kas pakāpeniski sazarojas arvien sīkāk, izveidojot t.s. bronhu koku.

BRONHI , kuru diametrs nepārsniedz 1 mm, sauc par bronhioliem. Tie ieiet plaušu daiviņās un tur veido bronhiolu gala zarus, kuru sienās ir pūslīšveida izspīlējumi — alveolas. Tās kopā ar šiem zariem ir elpošanas orgānu sistēmas respiratoriskā daļa.

BRONHI sienu skeletu veido nepilni skrimšļu gredzeni, kas neļauj BRONHI saplakt un tā nodrošina nepārtrauktu gaisa plūsmu. Bez tam BRONHI sienās atrodas gludās muskuļšūnas; tām ilgstoši saraujoties, rodas BRONHI spazmas, kas var novest līdz pat bronhiālajai astmai.

No ārpuses BRONHI sedz saistaudi, no iekšpuses — gļotāda ar skropstiņepitēliju, kas, BRONHI sazarojoties, pakāpeniski kļūst arvien zemāks. Skropstiņepitēlijs visā BRONHI garumā attīra gaisu, aizturot gaisa putekļus u.c. sīkas daļiņas.