plāns, gluds, mitrs, serozs apvalks (plaušu plēve), kas ap katru plaušu izveido atsevišķu maisu. PLEIRA ir 2 lapas: viscerālā lapa cieši saaugusi ar plaušu parenhīmu, bet parietālā lapa no iekšpuses klāj krūškurvja sienas. Pēc tā, kurai sienai parietālā lapa pieguļ, to iedala ribu PLEIRA (tā klāj ribas un iekšējos ribstarpu muskuļus), diafragmas PLEIRA (sedz diafragmas augšējo virsmu) un videnes PLEIRA (iestiepta starp krūšu kaula mugurējo un mugurkaula priekšējo virsmu). Plaušas iekšējā virsmā pie plaušas saknes viscerālā lapa pāriet parietālajā lapā. Starp abām lapām apkārt katrai plaušai izveidojas šaurs, hermētiski noslēgts PLEIRA dobums, kurā ir serozs šķidrums. Tas samazina berzi un atvieglina elpošanas kustības. Normāli šķidruma ir maz. Tā daudzums palielinās PLEIRA iekaisuma (pleirīta) gadījumā. PLEIRA dobumā gaisa nav, tāpēc, krūškurvim ieelpā izplešoties, PLEIRA dobumā rodas negatīvs spiediens, plaušas audi pasīvi tiek izplesti un tajos pa elpošanas ceļiem tiek iesūkts atmosfēras gaiss. Ja krūškurvja siena ievainota, PLEIRA dobumā var iekļūt gaiss. Tad negatīvais spiediens zūd un gaiss, saspiežot plaušas no ārpuses, pārtrauc elpošanu (↑ pneimotorakss). Lai novērstu gaisa iekļūšanu dobumā, ievainojuma atvere krūškurvja sienā nekavējoties jāaizspiež.