— pleiras iekaisums. Parasti PLEIRĪTS saistīts ar kādu patol. procesu plaušās vai pleira (tbc, plaušu karsoni, audzēju, infarktu, pleiras ievainojumu u.c). Visbiežāk sastopams tub. PLEIRĪTS, bet PLEIRĪTS var izraisīt arī citas īnf. slimības: gripa, angīna, skarlatīna, tularēmija, sepse (sevišķi pēc dzemdībām) u.c. Dažreiz PLEIRĪTS var pievienoties hroniskām nieru slimībām. PLEIRĪTS rašanos veicina saaukstēšanās, nepilnvērtīgs uzturs u.c. faktori, kas izraisa alerģiskas reakcijas. Vairākumā gadījumu PLEIRĪTS ir vienpusējs, retāk — abpusējs. Tas var būt gan difūzs (iekaist visa pleira). gan arī norobežots (iekaisuma process skar tikai atsevišķu pleiras daļu). Pleiras iekaisuma rezultātā pleiras dobumā uzkrājas šķidrums — eksudāts. Pēc eksudāta daudzuma izšķir divas PLEIRĪTS formas — fibrinozo jeb sauso PLEIRĪTS un eksudatīvo jeb slapjo PLEIRĪTS. Fibrinozā jeb sausā PLEIRĪTS .gadījumā pleiras dobumā uzkrājas tikai nedaudz eksudāta. Šis eksudāts drīz uzsūcas, bet uz pleiras lapām nogulsnējas fibrīns, tāpēc pleiras virsma kļūst nelīdzena un elpojot rodas berze, kas rada asas, durošas sāpes. Slimniekam dziļi elpojot, klepojot, kustoties, sāpes pastiprinās. Sāpju lokalizācija ir dažāda atkarībā no iekaisuma vietas. Slimniekam ir sauss klepus un nedaudz paaugstināta t. Sausais PLEIRĪTS parasti ilgst 1—3 ned., bet tas var pāriet eksudatīvajā PLEIRĪTS. Eksudatīvajam jeb slapjajam PLEIRĪTS raksturīga lielāka eksudāta daudzuma uzkrāšanās pleiras dobumā. Pēc eksudāta rakstura šis PLEIRĪTS var būt serozs (eksudāts dzidrs, dzeltenā krāsā), hemorāģisks (eksudāts asiņains) un strutains (eksudāts duļķains, strutains). Eksudatīvais PLEIRĪTS parasti sākas pēkšņi ar augstu t un asām, durošām sāpēm slimajā krūšu pusē. Taču slimība var sākties arī pakāpeniski, ar nelielām sāpēm. Šķidruma daudzumam pleiras dobumā palielinoties, sāpes mazinās, bet rodas smaguma sajūta krūtīs un apgrūtināta elpošana. Ja pleiras dobumā sakrājas ļoti daudz eksudāta (1 l un vairāk), plauša tiek saspiesta un rodas aizdusa. Arī sirds un lielie asinsvadi var tikt novirzīti uz krūšu pretējo pusi; tas izraisa sirdsdarbības un asinsrites traucējumus. Eksudatīvais PLEIRĪTS var pāriet 2—3 ned. laikā, bet var arī ilgt mēnešiem. Slimniekam atveseļojoties, eksudāts parasti uzsūcas. Var rasties pleiras saaugumi. Ārstē pamatslimību. Slimniekam nepieciešams gultas režīms. Nekavējoties jāizsauc ārsts. Fibrinozo PLEIRĪTS parasti ārstē mājās, lietojot pretiekaisuma līdzekļus, vit-us, bankas vai sinepju plāksterus. Eksudatīvais PLEIRĪTS jāārstē slimnīcā. Lieto iekaisumu mazinošus līdz. Smagākos gadījumos izdara pleiras dobuma punkciju, eksudātu atsūc un pleiras dobumā ievada medikamentus. Slimniekiem jānodrošina racionāls, olbv-ām un C vit. bagāts uzturs, bet jāierobežo ogļhidrātu, ūdens, vārāmā sāls patēriņš. Lai nerastos saaugumi; PLEIRĪTS ārstēšanā izmanto arī ārstn. fizkultūru.