akūta inf. slimība, kam raksturīgs drudzis, limfmezglu iekaisums un palielināšanās (t.s. buboņu veidā). To ierosina mikroorganisms Francisella tularensis. Inf. avots ir peļveidīgie grauzēji un zaķi, bet pārnēsāji — ērces, dunduri un odi. Cilv. ar TULARĒMIJA var inficēties no slimiem dzīvn., peldoties inficētos ūdeņos, ēdot slima dzīvn. gaļu vai dzerot inficētu ūdeni, ieelpojot inficētu graudaugu putekļus kulšanas laikā, kā arī no inficētu pārnēsāju kodieniem. Atbilstoši inficēšanās veidam (caur ādu, acu konjunktīvu, muti, elpošanas ceļiem) rodas dažādas TULARĒMIJA formas: buboņu, čūlas buboņu, acu buboņu, angīnas buboņu, zarnu forma un plaušu forma. Inkubācijas periods parasti ilgst 3—7 dienas. Slimība sākas ar t° paaugstināšanos līdz 38—39°. Vispārējie simptomi — stipras un ilgstošas galvassāpes, sāpes muskuļos, nespēks, arī apziņas traucējumi. Drudzis var ilgt pat 3 ned. (t° līkne viļņveidīga). Buboņi var būt vienā vai arī daudzās ķermeņa daļās, to lielums dažāds (līdz vistas olas lielumam). Pēc pārslimošanas paliek ilgstoša imunitāte. Ārstē gk. ar antibiotikām (streptomicīnu, levomicetīnu). Izmanto ziežu kompreses un siltuma procedūras (buboņu formai). Akūtajā periodā — gultas režīms. Profilakse. Iedz. vakcinācija, peļveidīgo grauzēju, ērču un odu iznīcināšana, ūdenstilpju un pārtikas noliktavu san. uzraudzība.