divspārņu kārtas dzimta; asinssūcēji kukaiņi. Pasaulē apm. 3000 sugu, PSRS —- 190, LPSR — 27; biežāk sastopamas 3 ģintis — diždunduri (Tabanus), zeltači (Chrvsops) un lietenes jeb aklie DUNDURI (Chrvsozona). Attīstās ūdenī, dūņās vai slapjās smiltīs. Mātītes dēj 300— 600 olu kaudzītēs uz augu lapām virs ūdens vai tā tuvumā. Pēc 3—8 dienām izšķiļas tārpveida kāpuri, kas pārdzīvo 7 attīstības stadijas un pēc pārziemošanas iekūņojas. Pēc 4—6 ned. izlido jaunais DUNDURI. Mīl siltumu un gaismu. Mātītes uzņem 50— 200 mg asiņu (tēviņi asinis nesūc), DUN <-a-.re--. arī no slimiem un kritušiem dzīvn. Pārnes mehāniski un saglabā 132 organismā tularēmijas, liesas sērgas, zirgu infekciozās anēmijas, tripanosomožu u.c. slimību ierosus. DUNDURI dzēlumi var izraisīt alerģiskus iekaisumus.