gaisa uzkrāšanās pleiras dobumā.

Gaiss pleiras dobumā iekļūst caur ievainotu krūškurvja sienu vai pa bronhiem, ja bojātas plaušas un pleira. Tā kā pleiras dobumā spiediens ir zemāks par atmosfēras spiedienu, gaiss strauji ieplūst pleiras dobumā un saspiež plaušu. Izšķir traumatisko, spontāno un mākslīgo jeb ārstniecisko PNEIMOTORAKSS.

Traumatiskais PNEIMOTORAKSS rodas, ja ir krūškurvja sienas un plaušas ievainojumi (šauti, durti u.c). Spontānais PNEIMOTORAKSS var būt plaušu tbc u.c. plaušu slimību komplikācija. Nereti tomēr spontānais PNEIMOTORAKSS veidojas veseliem cilv., plīstot pleirai vai tās saaugumam. Traumatiskais un spontānais PNEIMOTORAKSS rada elpošanas, asinsrites un nervu sistēmas darbības traucējumus.

Raksturīgākās PNEIMOTORAKSS pazīmes ir asas, durošas sāpes krūtīs, elpas trūkums. Āda slimniekiem bāla, lūpas zilganas, elpošana bieža, virspusēja, pulss ātrs. Pirmā palīdzība slimniekiem atkarīga no PNEIMOTORAKSS rašanās mehānisma. Ja ir traumatisks krūškurvja sienas bojājums, nekavējoties jāuzliek spiedošs pārsējs un slimnieks jānogādā pie ārsta. Ja ir aizdomas uz spontānu PNEIMOTORAKSS, jāizsauc ātrā med. palīdzība, jo pat nelielam pleiras bojājumam var būt ļoti smagas sekas.

Mākslīgo jeb ārstniecisko PNEIMOTORAKSS izmanto plaušu tbc ārstēšanai vai arī plaušu un pleiras slimību diagnostikai. Šādu PNEIMOTORAKSS rada, ievadot pleiras dobumā gaisu. Tā kā gaiss caur pleiras lapām pamazām uzsūcas, tā ievadīšana pleiras dobumā regulāri jāatkārto.
Ar mākslīgo PNEIMOTORAKSS panāk dozētu ilgstošu plaušas saplakumu. Tas rada plaušai daļēju miera stāvokli un veicina tbc izārstēšanu. Sakarā ar iedarbīgu prettuberkulozes līdz. sintezēšanu un plaušu operāciju metožu izstrādāšanu mākslīgo PNEIMOTORAKSS tbc ārstēšanā lieto arvien retāk.