periodisks asinsvadu sienu viļņojums, ko rada tilpuma, spiediena, asins plūsmas ātruma svārstības, un artēriju sienu elastība.

Izšķir arteriālo un vēnu PULSS.
Arteriālo PULSS var redzēt, sataustīt vai reģistrēt ar īpašu aparātu — sfigmogrāfu visās artērijās, kas guļ sekli zem ādas un ir viegli sataustāmas. Parasti tausta spieķartērijas PULSS un nosaka tā biežumu, ritmu, pildījumu, spiedienu un asinsvada sienu īpašības. PULSS biežums atbilst sirds pukstu skaitam minūtē un fizioloģiski atkarīgs no vecuma (bērniem 1. mūža gadā apm. 100, pieaugušajiem — 60—80 reizes min.), ķermeņa stāvokļa (guļus retāks nekā sēdus un stāvus), darba, uztraukumiem, āra t° un veselības stāvokļa. Karstā telpā, spriegā darbā, dažādos emocionālos stāvokļos, no dažiem medikamentiem PULSS kļūst biežāks. Biežuma pieaugumu virs 100 reizēm min. sauc par tahikardiju, bet samazināšanos zem 60 reizēm min. — par bradikardiju.

Ritmiskai sirdsdarbībai atbilst ritmisks PULSS, t.i., puksti atkārtojas pēc vienādiem laika sprīžiem. Ja atsevišķie PULSS viļņi seko cits citam pēc dažāda ilguma starpbrīžiem, PULSS ir aritmisks (neregulārs). PULSS pildījums atkarīgs no asiņu tilpuma, kas izplūst katrā PULSS periodā caur attiecīgā asinsvada šķērsgriezumu. Tas atkarīgs no sirds sistolē izgrūstā asins daudzuma. PULSS spiediens ir starpība starp maksimālo asinsspiedienu uz artēriju sienām sistoliskā pildījuma laikā un minimālo līmeni, līdz kuram tas nokrīt 2 PULSS viļņu starplaikā. Reizē ar spiediena un tilpuma palielināšanos sistoles laikā artērijās paātrinās arī asins plūsma. PULSS vilnis izplatās pa artēriju sienām daudz ātrāk (4—9 m/s), nekā plūst asinis ( aortā sistoles laikā tikai apm. 0,4 m/s), un izbeidzas arteriolu un kapilāru apvidū. Vēnu PULSS vērojams tikai sirdij tuvajās vēnās, tas normāli atspoguļo tilpuma svārstības, kas atkarīgas no tā, vai asinis ieplūst sirds dobumos brīvi vai arī sirds saraušanās dēļ to ceļš uz laiku aizsprostots. Vēnu PULSS nevar sataustīt neelastīgo sienu dēļ, bet to var redzēt vai arī pierakstīt fotoelektriski.