— perikarda (sirds somiņas) iekaisums. PERIKARDĪTS cēloņi "ir dažādi. Liela nozīme PERIKARDĪTS izcelsmē ir mikrobiem (streptokokiem, stafilokokiem, pneimokokiem, tbc mikobaktērijām u.c.), kā arī dažiem vīrusiem. Šo mikroorganismu izraisīto slimību (piem., angīnas, rozes, sepses, plaušu karsoņa, tbc. gadījumā PERIKARDĪTS var rasties, ja slimības ieros-i iekļūst perikarda pa asinsvadiem un limfvadiem vai arī process pāriet uz perikardu no blakus esošajiem orgāniem (plaušām). Perikardītu nereti var radīt inf. 333 procesā izveidojusies alerģija. PERIKARDĪTS cēlonis var būt arī miokarda infarkts, organisma autointoksikācija nieru slimību gadījumā, ļaund. audzēji, traumas. PERIKARDĪTS var norisēt kopā ar miokardītu un endokardītu, kas nereti vērojams reimatisma slimniekiem (reimokardīts). PERIKARDĪTS gaita var būt akūta un hroniska (biežāk tbc gadījumā). Izšķir sauso PERIKARDĪTS, kad perikarda dobumā eksudāta nav, un eksudatīvo PERIKARDĪTS, kad perikarda dobumā sakrājas eksudāts. Ja PERIKARDĪTS izraisa reimatisms vai tbc, nereti rodas arī citu serozo apvalku (pleiras, vēderplēves) iekaisums — poliserozīts. Dažos gadījumos iekaisuma rezultātā izveidojas saaugumi starp ārējo un iekšējo perikarda lapu — rodas saaugumu PERIKARDĪTS . Sausā PERIKARDĪTS simptomi ir sāpes sirds apvidū, neliela aizdusa, perikarda berzes troksnis, ko uztver ārsts, izklausot slimnieku. Eksudatīvā PERIKARDĪTS gadījumā parasti vērojama ķermeņa t paaugstināšanās, sāpes sirds apvidū un ātri pieaugoša aizdusa, eksudatam traucējot sirdsdarbību. PERIKARDĪTS parasti beidzas ar izveseļošanos. Ārstēšana. Gultas režīms, pamatslimības ārstēšana, pretiekaisuma līdzekļi u.c. medikamenti. Ja eksudāta ir daudz, izdara perikarda punkciju un eksudātu atsūc. Ja eksudāts ir strutains vai rodas saaugumu PERIKARDĪTS, nepieciešama operācija. Profilakse. Norūdīšanās; laikus jāārstē slimības, kas var radīt perikardītu.