haotiska, neharmoniska skaņa, kam raksturīga sarežģīta uzbūve (ļoti daudz dažāda augstuma toņu, kuru intensitāte un ilgums ātri un haotiski mainās) un specifiska iedarbība uz organismu. Vispārpieņemtā nozīmē ar TROKSNIS saprot visas blakusskaņas, kas neļauj pareizi uztvert runu, mūziku, traucē darbā un atpūtā. Skaņas frekvenču kopumu, kas veido TROKSNIS, sauc par TROKSNIS spektru. Izšķir zemas frekvences (līdz 300 Hz), vidēji zemas frekvences (300—1000 Hz) un augstfrekvences TROKSNIS (virs 1000 Hz). TROKSNIS stiprumu mērī ar skaņas radītā spiediena attiecību pret spiedienu, kas pieņemts par salīdzināšanas mērvienību un aptuveni atbilst spiedienam, kāds ir skaņai ar 1000 Hz frekvenci pie dzirdamības sliekšņa. Tā kā skaņas spiediens pie dzirdamības sliekšņa ir miljoniem reižu mazāks par skaņas spiedienu pie sāpju sliekšņa, TROKSNIS stiprumu mērī logaritmiskās skalas mērvienībās — belos (B). Higiēnā mērījamo TROKSNIS stiprums ir 20—140 decibelu (dB). Izšķir stabilu TROKSNIS, kura stiprums laikā mainās ne vairāk kā par 5 dB, un impulsu TROKSNIS, kura stiprums strauji pieaug un pēc tam samazinās. TROKSNIS skaļumu mērī fonos. TROKSNIS stiprumu un skaļumu mērī ar speciālu aparātu — trokšņu mērītāju, kurā skaņas svārstības tiek pārveidotas elektriskajās svārstībās, to intensitāti mērī ar mikroampērmetru (tā skala graduēta decibelos). Pastāv normas, kas norāda galējos pieļaujamos trokšņu līmeņus. Augstfrekvences trokšņiem tas ir 75— 80 dB, zemfrekvenču — 90—100 dB. Normāli pieļaujamais trokšņu līmenis ir 40—50 dB, kas apm. atbilst vid. skaļuma sarunai. TROKSNIS ir biol. kairinātājs, kas iedarbojas uz visiem orgāniem un orgānu sistēmām, gk. caur dzirdes analizatoru uz CNS. Dabas TROKSNIS, piem., meža šalkoņa, lapu un lietus lāšu čaboņa, iedarbojas uz cilv. organismu nomierinoši. Ja TROKSNIS iedarbība ir pārāk stipra, var samazināties dzirdes jutīgums un rasties dzirdes orgāna nogurums. Augstāko frekvenču skaņas nogurdina vairāk nekā zemāko frekvenču skaņas. Ilgstoši pārpūlējot dzirdes orgānu, dzirde pasliktinās un stipri cieš CNS, sevišķi tiek traucēta tās regulējošā darbība, — rodas nogurums, bezmiegs, samazinās darbaspējas, var paaugstināties asinsspiediens. Cilvēkiem, kas strādā TROKSNIS, samērā bieži ir gastrīts, kuņģa čūla, divpadsmitpirkstu zarnas čūla. TROKSNIS profilakse — modernu iekārtu ieviešana rūpniecībā, pareiza mašīnu pamatņu konstrukcija, amortizējošu un skaņizolējošu materiālu lietošana. TROKSNIS kaitīgo ietekmi uz organismu novērš arī ar individuālajiem aizsarglīdzekļiem (antifoniem). Visi, kas strādā trokšņainos apstākļos, tiek pakļauti periodiskām med. apskatēm.