bronhu gļotādas iekaisums.

Tam raksturīgs gļotādas pietūkums un pastiprināta gļotu izdalīšanās. Visvairāk ar BRONHĪTS slimo vietās, kur mitrs un auksts klimats. Bez tam BRONHĪTS bieži pievienojas citām vispārējām slimībām. Vīrieši slimo ar BRONHĪTS biežāk nekā sievietes (daļēji to var izskaidrot ar smēķēšanu). BRONHĪTS var būt akūts un hronisks.
Akūts BRONHĪTS rodas sakarā ar akūtu inf. Visbiežāk sastopams gripozais BRONHĪTS un ar citām akūtām respiratoriskām slimībām saistīts BRONHĪTS . Bez tam akūts BRONHĪTS var rasties pēc kodīgu gāzu vai putekļu ieelpošanas un būt pavadslimība garajam klepum, masalām, difterijai u.c. simptomi: sauss klepus, dedzinoša sajūta vai spiediena sajūta aiz krūšu kaula. Pēc dienas vai vēlāk parādās nedaudz krēpu, kas ir gļotaini strutainas, dzelteni zaļganā krāsā. Rodas nespēks, t var būt normāla vai paaugstināta — līdz 38°. Akūts BRONHĪTS ilgst 7—14 dienas. Rūpīgi un laikus ārstēts, tas beidzas ar pilnīgu izveseļošanos.

Hron. BRONHĪTS ir viena no visvairāk izplatītajām elpošanas orgānu slimībām. Visbiežāk ar to slimo pieaugušie un veci cilv. Hron. BRONHĪTS var izveidoties no neizārstēta akūta BRONHĪTS. Hronisku BRONHĪTS veicina arī dažādi toksiski arodfaktori, kas pastiprina bronhu gļotādas jutīgumu. Hron. cēlonis var būt arī aptaukošanās un krūškurvja deformācija, jo tad ir traucēta plaušu ventilācija. galv. simptomi: klepus, krēpas un reizēm arī aizdusa (vēlākajos slimības periodos). klepu pastiprina aukstums un mitrums, kā arī putekļaina gaisa ieelpošana.

Neārstētam BRONHĪTS var būt nopietnas komplikācijas: pneimoskleroze, plaušu emfizēma, bronhektāzes. Bez tam hron. BRONHĪTS veicina plaušu karsoņa un bronhiālās astmas rašanos. Akūta BRONHĪTS ārstēšanā labi palīdz bankas, sinepju vai piparu plāksteri. Pret klepu var lietot ārstn. augu tējas: māllēpes, deviņvīruspēku, gaiļbiksītes u.c Hron. BRONHĪTS slimniekiem daudz jāuzturas svaigā gaisā.
Nedrīkst strādāt aukstās, mitrās vai putekļainās telpās. uzturā pastiprināti jālieto produkti, kas satur BRONHĪTS un C vitamīnus (liellopu aknas, burkāni, loki, nātres, skābenes, pētersīļu lapas, mārrutki, dilles, pīlādžu augļi, rožu augļi, upenes, ārstn. augu tējas). Katru dienu jāizdara elpošanas vingrinājumi, it īpaši trenējot izelpu, t.i., nodarbinot izelpas muskuļus. Jācenšas vairākas reizes dienā 2—3 min. lēni un dziļi elpot. Nedrīkst smēķēt. Vēlama klimatterapija skujkoku mežu vai stepju rajonā, kā arī Krimas dienvidu piekrastē.

profilakse. Jānovērš visi kaitīgie faktori, kas var radīt BRONHĪTS. Nozīme ir arī organisma norūdīšanai.