izžāvētas tējas krūma (Thea sinensis) lapas, kā arī to ūdensizvilkums, ko lieto par tonizējošu dzērienu. TĒJA lapas satur miecvielas (8— 15%), kofeīnu (2—5 % ), organiskas skābes, ēteriskās eļļas, C, Bi, B2, K vīt., nikotīnskābi. TĒJA krāsu un garšu nosaka miecvielas. Tajās ietilpst katehīni — savienojumi, kuriem ir P vit. aktivitāte. Liela daļa miecvielu zūd melnajā TĒJA, ko iegūst no fermentētām TĒJA lapām. Zaļajā TĒJA, ko nefermentē, saglabājas gandrīz visas miecvielas, kādas ir svaigajās TĒJA lapās. Tāpēc ar stipru zaļo TĒJA dažreiz ārstē caureju, jo miecvielas, kam piemīt savelkoša iedarbība un baktericidālas īpašības, mazina zarnu gļotādas iekaisumu. TĒJA tonizējošo iedarbību nosaka kofeīns, kas veicina darbaspējas, kā arī kuņģa sulas sekrēciju. Stipra TĒJA var saturēt vairāk kofeīna nekā pupiņu kafija. TĒJA nav ieteicama cilvēkiem, kas ir viegli uzbudināmi, kam ir bezmiegs, sirdsdarbības un asinsrites traucējumi, kā arī maziem bērniem vakaros pirms gulētiešanas. Par TĒJA sauc arī daudzu žāvētu augu (gk. ārstn. augu) ūdensizvilkumu, piem., kumelīšu TĒJA, liepziedu tēja.